Ikviens cilvēks unikālā veidā uztver krāsas, jo redze ir ārkārtīgi sarežģīta un jutīga. Krāsu uztveri ietekmē ārējie faktori, piemēram, apgaismojums, blakus esošo priekšmetu krāsas un audumu faktūras.
Glezniecībā krāsu sauc par mākslas darba dvēseli. Krāsa ienes tēlā poētiskumu un emocionalitāti, krāsa runā.
Krāsu saskaņa ir vērtība, kas var pastāvēt arī pati par sevi. Dizains, telpu krāsojums, reklāmas, audumi un cita veida lietišķā māksla arī ir krāsu saskaņošanas māksla.
Šajā darbā tiks noskaidrots, kas tad īsti ir krāsa, kādā veidā mēs to uztveram, aplūkotas krāsu galvenās īpašības, to izmantošanas glezniecībā pamatprincipi, kā arī nedaudz apskatīta krāsu psiholoģiskā ietekme un simboliskā nozīme dažādās kultūrās un laikos.
Senāk krāsai pievērsās tie, kas analizēja to kā matērijas kvalitāti. Viduslaikos krāsu definēja kā mirdzumu un saistīja ar gaismu nevis fizikas zinātnes jomā, bet metaforiski: enciklopēdists Seviljas Izidors ap 600. gadu salīdzināja to ar „sagūstītu sauli”, ar „tītu matēriju”. …