SECINĀJUMI
Darba mērķis bija noskaidrot krāpšanas kā noziedzīga nodarījuma krimināltiesisko raksturojumu, atšķirības, kas ļauj to nodalīt no citiem noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu veidiem, saskatīt problemātiku, kas ar to saistīta un piedāvāt savus risinājumus.
Rakstot darbu, darba autors nonāca pie šādām galvenajām atziņām:
1. krāpšana tiek izdarīta ļaunprātīgi, izmantojot personas uzticēšanos, vai ar viltu ar mērķi nelikumīgi iegūtu personas mantu vai tiesības uz to, cietušajai personai par to pat nenojaušot, taču ir jāatšķir gadījumi, kad persona nav spēīga saprast savu rīcību vai vadīt savu gribu (mazgadība, psihiska slimība u.tml.) pretējā gadījumā tā ir zādzība. Tāpat, darba autors secina, ka mūsdienās arvien vairāk tiek piestrādāts pie krāpšanas, kā noziedzīga nodarījuma, definējuma un nodalījuma atsevišķos sastāvos (krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, apdrošināšanas krapšana, pircēju un pasūtītāju apkrāpšana), kas ir vērtējama pozitīvi, jo informācijas tehnoloģiju, globalizācijas un ekonimiskās attīstības (arī lejupslīdes) laikmetā krāpšana kļuvusi īpaši aktuāla, līdz ar to tai nepieciešama likumiska aizsardzība.
2. krāpšanas definējums Latvijas likumdošanā ļauj to samērā viegli un ērti nodalīt no citiem noziedzīga nodarījuma veidiem, kā piemēram, zādzības, laupīšanas, piesavināšanās, kas visi ir noziedzīgi nodarījumi pret personas īpašumu.
3. mantas vai tiesības uz mantu nodošana krāpniekam labprātīgi viltus vai uzticības ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā ir galvenā atšķirība, kas ļauj krāpšanu norobežot no zādzības vai laupīšanas, kad šādas apzinātas labprātīgas mantas atdošanas nav, jo nav personas fiziska ietekmēšana. Konkrētajā gadījumā cietusī persona pat nenojauš, ka tiek izmantota.
4. persona atzīstama par vainīgu krāpšanas izdarīšanā, ja viņas nodarījumā ir konstatētas visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes – vispirms noskaidrojot noziedzīgā nodarījuma objektīvo pazīmju (objekta un objektīvās puses) un pēc tam subjektīvo pazīmju (subjekta un subjektīvās puses) sakritību ar KL 177.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva atbilstošajām pazīmēm. Tātad, lai personu atzītu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (zādzība, krāpšana, laupīšana u.tml.), viņa nodarījumā ir jākonstatē visi iepriekš minētie noziedzīga nodarījuma sastāva elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse.
…
