Kopsavilkums
1. Krāpšana tiek izdarīta ļaunprātīgi, izmantojot personas uzticēšanos, vai ar viltu ar mērķi nelikumīgi iegūtu personas mantu vai tiesības uz to, cietušajai personai par to pat nenojaušot, taču ir jāatšķir gadījumi, kad persona nav spēīga saprast savu rīcību vai vadīt savu gribu (mazgadība, psihiska slimība u.tml.) pretējā gadījumā tā ir zādzība. Tāpat, darba autors secina, ka mūsdienās arvien vairāk tiek piestrādāts pie krāpšanas, kā noziedzīga nodarījuma, definējuma un nodalījuma atsevišķos sastāvos (krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, apdrošināšanas krapšana, pircēju un pasūtītāju apkrāpšana), kas ir vērtējama pozitīvi, jo informācijas tehnoloģiju, globalizācijas un ekonimiskās attīstības (arī lejupslīdes) laikmetā krāpšana kļuvusi īpaši aktuāla, līdz ar to tai nepieciešama likumiska aizsardzība.
2. Noziedzīga nodarījuma objekts ir ar KL aizsargātās intereses un ir katra noziedzīga nodarījuma obligāts elements, jo, neapdraudot ar likuma aizsargātu interesi, nav arī noziedzīga nodarījuma. Autors secina, ka krāpšanas objekts ir personu īpašuma un viņu mantiskās intereses, kuras noziedzīga nodarījuma – krāpšanas izdarīšanas rezultātā tiek apdraudētas (piemēram, laupīšana ir vairākobjektunoziegums).
3. Krāpšanas objektīvā puse izpaužas kā aktīva prettiesiska darbība – citas personas mantas iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot tās uzticēšanos vai ar viltu. Turklāt, aplūkojot krāpšanas objektīvo pusi, nedrīkst aizmirst cēloņsakarību – objektīvo sakarību starp svešas mantas nolaupīšanu (krāpšanu) un mantiskajām sekām, kas iestājušās. Ir jāpierāda, ka konkrētais kaitējums iestājies attiecīga nodarījuma rezultātā, kas ir ļoti būtiski, bez tam, tieši nodarījuma objektīvās puses pazīmes vispilnīgāk atklāj nodarījuma saturu un seku kaitīgumu ar likumu aizsargātām interesēm, kas ļauj nodalīt krapšanu, no citiem noziedzīga nodarījuma pret īpasumu veidiem.
…