Krājumi ir uzņēmuma svarīga sastāvdaļa un ir jāzina, kā tos uzskaitīt. Uzņēmēju ir daudz, katrs vēlas, lai viņa pieņemtais lēmums būtu vispareizākais. Krājumu uzskaites metodes arī ir vairākas, tāpēc nolēmu izpētīt dažas no tām:
Periodisko inventarizācijas metodi
Nepārtraukto inventarizācijas metodi
FIFO uzskaites metodi
Noliktavu uzskaites metodi
Krājumu sastāvā ietilpst praktiski viss tas, kas atrodas uzņēmuma noliktavā:
izejvielas;
materiāli;
pusfabrikāti;
komplektējošie izstrādājumi;
degviela;
inventārs;
gatavā produkcija;
preces utt.
Arī cehos var būt krājumi, kas ir nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi. Īpašu vietu aizņem konts, kur tiek uzskaitīti avansa maksājumi: faktiski tā ir samaksātā nauda, bet tai jāpārvēršas par krājumiem (ar laiku). Arī dzīvnieki tagad uzskaitāmi krājumu sastāvā, jo tiem nevar noteikt derīgās lietošanas laiku, kā pamatlīdzekļiem, kuru sastāvā tie bija līdz šim. [ 1;34]
Krājumu uzskaitei vienotajā kontu plānā ir paredzēti šādi sintētiskie jeb pirmās kārtas konti:
2110 “Izejvielas un materiāli”
2120 “Nepabeigtie ražojumi”
2130 “Gatavie ražojumi un preces pārdošanai”
2140 “Nepabeigtie pasūtījumi”
2190 “Avansa maksājumi par precēm”.
Katram no šiem sintētiskajiem kontiem ir savas īpatnības uzskaites lietošanā.
Kontā 2110 “Izejvielas un materiāli” uzskaitāmi visi krājumi, kuri paredzēti izlietošanai ražošanā, celtniecībā, remontā un cita veida saimnieciskajā darbībā. Ražošanas uzņēmumos šos krājumus var iedalīt sīkāk, izmantojot koda ceturto, piekto un ja vajadzīgs, arī tālākās zīmes. Ieteicamais iedalījums pa grupām būtu:
a)kontu grupa “Izejvielas un materiāli”
b)“Pirktie materiāli un izejvielas”, “Pašražotie materiāli”
c)vienveidīgā materiālu grupa, piemēram, “Degvielas un eļļas” , “Pirktās izejvielas”
d)atsevišķi materiālu nosaukumi, piemēram, “Benzīns”. [3;113]
Krājumu uzskaitē jāņem vērā viens nosacījums. Finansu grāmatvedībā nedrīkst izdevumu kontos grāmatot nekādu pašražotu materiālu vai produkcijas patēriņu ražošanas vajadzībām, jo to ražošanas izmaksas jau ietilpst izdevumos iegrāmatotajās izmaksās – kā pirkto materiālu patēriņā, tā personāla algās un citos naudas izdevumos. Šī iemesla dēļ visās pasaules attīstītajās valstīs ir izveidoti īpaši paņēmieni krājumu uzskaitei. Neņemot vērā sīkākas atšķirības, šie paņēmieni veido 2 variantus. Abos variantos pamatnosacījums ir: gada pārskata bilancē krājumos parādītajām vērtībām jābūt inventarizācijā pārbaudītām un novērtētām vai nu pašizmaksā, vai bilances dienas zemākās tirgus cenās, obligāti lietojot zemāko novērtējumu. To nosaka likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” 32. pants.…
