Ja pēkšņi visas organiskās vielas izzustu no zemeslodes virsmas, tad Zeme būtu līdzīga mēnesim, jo uz tās nebūtu ne augu, ne dzīvnieku, ne cilvēka.
Ja cilvēka organismam atņemtu visus organiskos savienojumus – ogļhidrātus, taukus, olbaltumvielas, nukleīnskābes, fermentus un hormonus u. c. -, tad nebūtu cilvēka.
Cilvēka eksistencei pirmām kārtām nepieciešama pārtika, apģērbs un kurināmais.
Daudzi ikdienā ļoti nepieciešami izstrādājumi veidoti no organiskajām vielām, kā arī iegūti no tām, piemēram, medikamenti, mazgāšanas līdzekļi, lakas, krāsas, plastmasas un kosmētikas līdzekļi u.c. (sk. zemāk attēlā).
19. gs. vidū sākās strauja organiskās ķīmijas attīstība. Laboratorijā tika sintezētas aizvien jaunas vielas. 19. gs. beigās līdz ar anilīna un fenola sintēzes atklāšanu sākās strauja ķīmiskās rūpniecības attīstība, jo kļuva iespējams rūpnieciski iegūt krāsvielas un sprāgstvielas.
Eksperimentāli var pārliecināties, ka, organiskās vielas karsējot, tās pārogļojas vai sadeg ar kvēpošu liesmu. Tas norāda, ka organisko vielu sastāvā ir ogleklis. Bieži organisko ķīmiju tāpēc arī sauc par oglekļa savienojumu ķīmiju. Katrs oglekļa atoms spēj veidot četras kovalentās saites ar oglekļa vai citu elementu atomiem atbilstoši to vērtībai. …