Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1990. gada, mūsu valsts ir mērķtiecīgi virzījusies uz attīstību - gan politisko, gan ekonomisko. Attīstības process nav vienmērīgs. Pie mums ienāk ne tikai pasaules pozitīvā pieredze, bet arī negatīvās vēsmas. Pie tām ir pieskaitāma arī korupcija, kas, neapšaubāmi, Latvijā pastāv. Tā pastāv jau no pašiem valsts pirmsākumiem, taču visspēcīgāk tā izpaužas tieši pēdējo gadu laikā. Valdība, sadarbībā ar dažādām institūcijām ir izstrādājusi dažādus korupciju regulējošus un ierobežojošus normatīvos aktus, tiek veikti pētījumi par korupcijas izplatību Latvijā, lai reāli novērtētu situāciju šajā jautājumā. Taču nevar viennozīmīgi pateikt, ka valdības rīcība ir lielākais tās ieguldījums korupcijas izplatības apkarošanā. Tā 1997. gadā tika izveidota Korupcijas novēršanas padome, taču manāmi efektīvāks solis, kas no valdības puses tika sperts korupcijas apkarošanā, manuprāt bija tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidošana.
Korupcija Latvijā pastāv dažādos varas līmeņos, bet šķiet, ka valsts nav ieinteresēta rast nepieciešamo risinājumu, lai situāciju uzlabotu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidošanu var arī saprast kā veidu, lai uzlabotu Latvijas «stāju» pārējo Eiropas valstu acīs, kurās korupcija nav tik ļoti izplatīta parādība. Acīmredzot ir jāpaiet zināmam laika periodam, lai varētu spriest par KNAB darbības efektivitāti, paveiktajiem darbiem, plusiem un mīnusiem. …