Korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājums ir viens no pēdējā laika aktuālākajiem diskusiju tematiem ne vien visas Eiropas Savienības ietvaros, bet arī Latvijā. Viens no aizvien biežāk skartajiem diskusiju tematiem kā plašsaziņas līdzekļos, tā arī sabiedrības ikdienas sarunās, jo gandrīz ikkatrs ir saskāries ar korupcijas gadījumiem, vai pat ir bijis viens no tās veicinātājiem, t. i., aktīviem dalībniekiem. Tāpat korupcijas jautājuma aktualitāte saistīta ar tādas institūcijas kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidi un tā darbībām. Nedrīkst arī aizmirst par pašas korupcijas apkarošanas un novēršanas mērķi, kas daudziem sniedz iespēju apzināties, ka, to īstenojot, tiks aizsargātas viņa tiesiskās intereses.
Vēsturiskie fakti liecina par to, ka korupcija nav jaunās pasaules īpatnība, ar to cilvēki ir saskārušies jau senā pagātnē. Tā ir pazīstama, kopš varas pastāvēšanas pirmsākumiem. Par korupciju tiek uzskatīta valsts varas un pārvaldes institūciju amatpersonu ļaunprātīga sava dienesta stāvokļa izmantošana vai citāda ar likumu aizliegta darbība aiz mantkārības vai citas personiskās ieinteresētības, tādējādi apdraudot savas kā valsts amatpersonas spējas savā dienesta darbībā, par prioritārām uzskatīt tikai un vienīgi valsts intereses. Arī N. Makkiaveli savulaik ir izteicis visai līdzīgu korupcijas jēdziena interpretāciju, proti, pēc viņa domām korupcija ir publisku iespēju izmantošana personīgos nolūkos1. Ar korupcijas jēdzienu ir iespējams sastapties arī Senās Romas likumu kodifikācijās. Jēdziens currumpire radās no divu vārdu salikuma correi – vairāku vienas puses tiesas procesā iesaistītu dalībnieku izpildīga attieksme pret vienīgo priekšmetu un rumpere – lauzt, sabojāt, pārkāpt, atcelt, kā rezultātā izveidojoties vārdu salikumam jeb terminam, kas apzīmēja vairāku (ne mazāk kā divu) personu dalību, kuru mērķis ir „bojājums” normālas gaitas tiesas procesā vai sabiedrības lietu vadīšanas procesā.2
Mūsdienās korupcijas jēdziena interpretācijai ir piedēvēti pat tik skarbi nosaukumi kā „varas prostitūcija”. Taču šāda jēdziena interpretācija vairāk balstīta uz emocijām. Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk tekstā – ANO) normatīvajos aktos, kas veltīti starptautiska līmeņa cīņai ar korupciju, definē to kā ļaunprātīgu valsts varas izmantošanu, lai iegūtu izdevīgumu personīgos nolūkos. Starptautiskā ANO disciplinārā pretkorupcijas grupa, sava darba ietvaros sniedza plašāku šā jēdziena interpretējumu, kas nosaka, ka korupcija ir kukuļņemšana un jebkura cita personas darbība, kurai ir uzticēta noteiktu pienākumu izpilde valsts vai privātā sektorā un kura noved pie tādu pienākumu pārkāpšanas, kas uzticēti tiem valsts ierēdņiem, privātajiem darbiniekiem, neatkarīgajiem aģentiem vai arī cita veida attiecībās iesaistītajām personām, vadoties pēc mērķa saņemt jebkuru nelikumīgu izdevīgumu sev vai citiem3. …