Darba nobeigumā var secināt, ka korupcijas problēma Baltijā ir ļoti izkliedēta. Piemēram, Lietuvā ir ļoti izteikta administratīva korupcija, Igaunijā lielākās problēmas sagādā politiskā korupcija, bet Latvija starptautiskos ziņojumos tiek klasificēta kā valsts ar augstu valsts nozagšanas risku. Apskatot Latvijas un Igaunijas ekonomiskos, korupcijas un valsts nozagšanas indikatorus, ir izdevies atklāt vairākas likumsakarības:
Jo straujāk uzlabojas korupcijas indekss, jo ātrāk attīstās ekonomika. Pēc Igaunijas un Latvijas gadījumu analīzes var skaidri redzēt, ka laikā no 2003. gada līdz 2008. Latvijas ekonomika (IKP salīdzināmās cenās) attīstījās vidēji par 6% ātrāk nekā Igaunijā. Tas notika vienlaicīgi ar korupcijas indeksa straujāku uzlabošanos Latvijā (no 3,8 uz 5,0), kamēr Igaunijā šajā laikā korupcijas līmenis uz neīsu brīdi pat sāka pasliktināties un uzlabojums kopumā nebija tik ātrs kā Latvijā (no 5,5 uz 6,6). Sevišķi strauju izaugsmi Latvija piedzīvoja laikā no 2005. līdz 2006. gadam, kad IKP pieauguma temps bija 12,2% salīdzināmās cenās. Šī viena gada laikā TI korupcijas indekss palielinājās par 0,5 punktiem jeb no 4,2 uz 4,7.
Jo zemāka korupcija, jo labāk attīstīta ekonomika. Salīdzinot Igaunijas un Latvijas piemērus, var redzēt, ka Igaunija galvenajos makroekonomikas kritērijus – IKP uz vienu iedzīvotāju, ārvalstu investīcija un ārējās tirdzniecības apjoms – atrodas krietni priekšā Latvijai. Tas korelē ar korupcijas indeksu, kas Igaunijai ir par vairāk nekā vienu punktu lielāks nekā Latvijai. Kopumā laikā no 2003. līdz 2008. gadam Latvijai izdevies samazināt atšķirību starp Latvijas un Igaunijas indeksu par 0,1 punktu. Tomēr empīriskie dati apliecina, ka būtiski nav samazinājusies atšķirība starp Latvijas un Igaunijas ekonomisko attīstību, kas ļauj secināt – ekonomika ir labāk attīstīta valstī, kur ir zemāks korupcijas indekss.
Latvijā un Igaunijā pastāv atšķirīgas pieejas cīņai ar korupciju. Pirmkārt, Igaunijā darbs ar korupcijas apkarošanu un tiesiskā regulējuma izstrādi tika uzsākts ātrāk nekā Latvijā, tādēļ Igaunijai jau 1998. gadā bija ievērojami labāks korupcijas indekss. Otrkārt, Latvijā un Igaunijā korupcijas apkarošanai tiek nodarbinātas atšķirīgas institūcijas. Igaunijā galveno darbu šajā jomā veic Justīcijas ministrija, kamēr Latvijā izveidota īpaša institūcija – KNAB, kas ļāvis uzlabot korupcijas indeksu laikā no 2003. līdz 2008. gadam. Visbeidzot, Igaunijai izdevies izvairīties no tā, ka politisko un ekonomisko varu kontrolē oligarhi, kamēr Latvijā ir izteikts kvalitatīvas konkurences deficīts, kas stiprina valsts nozagšanas iespējamību. Ieteicamais veids, kā atrisināt šo problēmu, ir stiprināt caurspīdīgumu valsts pārvaldē, kam būtu jānotiek ar efektīvu KNAB darbu esošo noziegumu atklāšanā un vainīgo personu sodīšanā. Tajā pašā laikā Igaunija saskaras ar politiskās korupcijas problēmu, kad ir neskaidrs politisko partiju finansēšanas mehānisms un to izmanto atsevišķie politiskie spēki. Par šādas problēmas eksistenci liecina gadījums ar politiķu uzpirkšanu Tallinas domē, tādēļ arī Igaunijai vēl nepieciešams uzlabot gan institucionālu ietvaru, gan paaugstināt kontroli politisko partiju darbības uzraudzībā.…