Vēsturiskie fakti vēsta, ka korupcija ir veca ja ne kā visa pasaule, tad kā vara. Zem paša termina “korupcija“ vairākums ekonomistu saprot to kā merkantila sava posteņa izmantošanu sabiedrībā savos personīgos nolūkos.
Korupcija ir sastopama visās valstīs un gandrīz visās sabiedrībās tā tiek vērtēta kā vairāk vai mazāk negatīva parādība. Tā ne tikai ekonomiski kavē valsts attīstību valsts budžetā nesaņemto paredzēto ienākumu un zemas kvalitātes pakalpojumu dēļ, bet arī apdraud valsts vadības kvalitāti un nacionālo stabilitāti, jo, diskreditējot lēmumu pieņemšanas procesa leģitimitāti, pastāvīgi tiek apšaubīts procesu tiesiskums.
Korupcijas izplatību un dabu lielā mērā ietekmē konkrētās valsts vēsturiskā attīstība, tās sabiedrībā valdošās vērtības, tradīcijas, politiskā sistēma, sociāli ekonomiskās attīstības līmenis, tādēļ, runājot par korupcijas cēloņiem Latvijas sabiedrībā, manuprāt, nedrīkst nepieminēt Latviju kā pēcpadomju valsti ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, kuros nostiprinājies padomju laikā propagandētais uzskats par valsts īpašumu kā par savējo, kuros uz pašu pieredzes pamata izveidojies priekšstats par netaisnīgas preču un pakalpojumu pārdales sistēmu kā par normālu parādību.
Šādas uztveres saknes ir padomju laikā "blata" sistēmas veiksmīgā darbībā vairākos gadu desmitos, kad ierobežota preču un pakalpojumu piedāvājuma apstākļos tos bija iespējams saņemt, attiecīgi piemaksājot vai izmantojot "pazīšanos", ko mūsdienās sauc par nepotismu.
Savukārt nesenākā pagātnē - pagājušā gadsimta 90. gados - Latvijas sabiedrībai, tāpat kā citām pēc padomju valstīm, bija jāiziet daudzos aspektos sarežģītais pārejas periods no totalitāras plānveida ekonomikas uz demokrātisku valsti brīva tirgus apstākļos.…
