Mūsdienu valstīs cīņa ar korupciju ir kļuvusi par vienu no galvenām problēmām. Korupciju var sastapt jebkurā valstī, bet tās izplatīšana katrā valstī notiek dažādi. Korupcija iedarbojas uz tiesisko stāvokli valstī kopumā, kā arī atsevišķi uz sistēmas tiesiskiem elementiem. Tā sekmē organizētas noziedzības attīstību, veido labvēlīgus apstākļus priekš ekonomikas pārkāpumiem, deformē tiesisko apziņu.
Daudzi uzskata, ka ir bezjēdzīgi censties ierobežot korupcijas izmērus, jo ar tādu problēmu neviena attīstīta valsts netika galā. Šādam viedoklim var daļēji piekrist, “tā kā korupciju, kā slimības, nevar izārstēt pilnīgi, to var tikai ierobežot.”1
Lai izvēlēties to vai citu veidu kā novērst korupciju, ir nepieciešams noskaidrot korupcijas iemeslus un nosacījumus, apstākļus, kuri traucē novērst korupciju un visvairāk korumpētās nozares.
Valsta amatpersonas jēdziens ir definēts Krimināllikuma 316.pantā. Tur teikts:
Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.
Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, kā arī Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās, ieceltās vai apstiprinātās valsts institūciju amatpersonas, pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori uzskatāmi par valsts amatpersonām, kas ieņem atbildīgu stāvokli.
“Korupcijas novēršamas likumā”, kurš ir izdots lai
1)nodrošinātu valsts amatpersonu darbības atklātumu;
2)novērstu valsts amatpersonas nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā stāvoklī;
3)nepieļautu valsts amatpersonas pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā.
Šai likumā ir teikt, ka šis likums attiecas uz valsts amatpersonām, kā arī – šajā likumā noteiktajos gadījumos – uz to radiniekiem un bijušajām valsts amatpersonām. Ja persona vienlaikus pieder pie vairākām šā likuma 5.pantā minētajām valsts amatpersonu kategorijām, uz to attiecas visi ierobežojumi, kas noteikti šīm valsts amatpersonu kategorijām.…
