Korupcija ir pastāvējusi jau sen un laika gaitā tās ietekmes sfēras ir paplašinājušās. Mūsdienās korupcija galvenokārt tiek pieminēta saistībā ar valsts aparātu un tā ietekmes sfērām. Koruptīvi darījumi ir dziļi iesakņojušies, katras valsts struktūrā un saindē to jau no iekšienes. Kāpēc tiek veikti korumpēti darījumi un kāpēc cilvēki turpina šīs neētiskās likuma pretdarbības? Uz šo jautājumu nav viegli atbildēt, jo katram šāda darījuma dalībniekam tiek kāds labums. Cilvēks, kas vēlas iegūt kāda veida labvēlību vai novērst iespējamās sankcijas ir iespējamais kukuļdevējs. Sabiedrība iespējams neapzinās kādas sekas ir korumpētiem darījumiem. Personas, kas lielākajā mērā gūst labumu no šāda veida darījumiem parasti neapstājas to veikšanā un turpina nelikumīgās darbības tālāk. Cīņā pret korupciju iesaistās valsts, tauta un arī aktīvi tās pārstāvji. Masu mediji ir viens no demokrātiskas valsts varas īstenotājiem. Cīņā pret korupciju masu mediji veic vislielāko ieguldījumu, norādot sabiedrībai korupcijas negatīvo ietekmi un mācot sabiedrībai pareizu attieksmi pret šo pārkāpumu valsts graušanu. Svarīgi, lai sabiedrība apzinātos, ka pret korupciju jācīnās, gan valdībai, gan tautai. Kā arī korupcijas tēma arvien biežāk parādās politiķu dienas kārtībā, kā arī arvien intensīvāk tiek domāts par to, ka ir nepieciešams radīt jaunas institūcijas, kuras galvenais mērķis būtu cīņa pret korupciju. Korupcija ir nevēlama parādība, tāpēc katra attīstīta sabiedrība meklē līdzekļus tās ierobežošanai. Šie līdzekļi ir ētiskie ierobežojumi, administratīvie pasākumi, kas tiek veidoti, realizējot valsts politiku korupcijas ierobežošanas jomā, kā arī atbildības noteikšana par sodāmām darbībām.…