Korupcija par problēmu jau kļuva jau pēc Latvijas pirmās brīvvalsts nodibināšanas, kad valstī valdīja vēl diezgan liels sajukums, ko varēja izmantot personīgā labuma iegūšanai.
Rūpīgāk ieskatoties vēsturē, var atrast pierādījumus tam, ka 1919. un 1920. gads bija liela apmēra šaubīgu finansiālo darījumu un korupcijas laiks, kā rezultātā valsts cieta vairāk nekā 20 miljonu latu lielus zaudējumus.
Latvijas brīvvalsts gados atsevišķs likums par korupciju netika pieņēmts. Šādi mēģinājumi bija, taču tie nevainagojās ar panākumiem. 1927. gadā Saeima no valdības saņēma likumprojektu “Par korupcijas apkarošanu”, ap kuru sākās pamatīgs “riņķa dancis”. 2. Saeima likumprojektu nodeva juridiskajai komisijai, kur tā tālāka izskatīšana apstājās.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijai nācās no jauna veidot sistēmu, ar kuras palīdzību varētu cīnīties pret korupciju, jo līdzšinējā – no PSRS pārmantotā – bija neefektīva un neatbilda laika garam. 1995. gada 21. septembrī Saeima pieņēma Korupcijas novēršanas likumu – tas bija pirmais solis. Turpmāk sekoja dažādi pasākumi un dažādu institūciju izveide.
Mūsdienās Latvijā var izšķirt divas korupcijas novēršanas un apkarošanas līmeņus: nacionālo un starptautisko. Pašreizējam laikam ir raksturīgs tieši starptautiskais līmenis, jo Latvija nesen iesaistījusies korupcijas novēršanas starptautiskajās aktivitātēs.
…
