Korupcijas problēmas nozīme Latvijā šobrīd ir īpaši aktuāla, tādēļ arī izvēlējos šo problēmu apskatīt.
R. Klitgaarda izpratnē korupcija ir: korupcija = monopolija + rīcības brīvība – pagodinājums. Korupcijas jēdzienā iekļauj:
1.zādzību, nolaupīšanu un dienesta personu valsts īpašuma piesavināšanos;
2.dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu personīgu labumu nepamatotai saņemšanai (atlaides , priekšrocības) oficiāla statusa neoficiālas izmantošanas rezultātā.
Korupcija apdraud gan valsts ekonomisko, sociālo un tiesisko attīstību, gan ikviena tās iedzīvotāja tiesību un brīvību realizāciju, tādējādi mazinot sabiedrības lojalitāti pret valsti un ietekmējot valsts politisko stabilitāti. Korupcija ietekmē valsts pārvaldi, novājinot tās spējas kalpot sabiedrībai. Tā kavē lēmumu pieņemšanu un izvēli, jo korumpētie ierēdņi, politiķi līgumus noslēdz ar tiem, kas piedāvā nelikumīgu peļņu, nevis labākos produktus un pakalpojumus.
Koruptīva darbība - korupcija (pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma definējuma) ir valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām, to panākot ar šādiem līdzekļiem: izmantojot kukuļošanu, izmantojot dienesta stāvokli, izmantojot pilnvaras, kā arī pārsniedzot pilnvaras1.
Ar korupciju saprot: kukuļņemšanu, kukuļošanu, kukuļdošanu, starpniecība kukuļošanā un tirgošanās ar ietekmi.
Kukuļdošana un pārējie ar šo noziegumu cieši saistītie noziegumi mēdz dēvēt par kukuļošanu. Par kukuļošanas priekšmetu var būt jebkuri materiāli vai cita veida labumi: nauda, vērtspapīri, pārtikas produkti, rūpniecības preces, dažāda rakstura pakalpojumi, tiesības uz mantu, noguldījumi uz kukuļņēmēja vārda, nepamatotu prēmiju vai pabalstu izmaksāšana, iesaistīšanās izdevīgā darbā u.c.…
