Darba autore izvēlējās šo tēmu jo, tās aktualitāte šajā pārmaiņu periodā ir ļoti svarīga. Daudz nezināmā sabiedrībā rada cilvēkiem stresu.
Un viens no galvenajiem stresa hormoniem kortizols, ko izdala virsnieru dziederis, reaģējot uz baiļu, draudu vai trauksmes signāliem smadzenēs. Tas palīdz organismam tikt galā ar spēcīgu stresu, mobilizējot resursurs un apspiežot iekaisumus. Ja kortizols izdalās patstavīgi reaģējot uz hronisku trauksm, tas var iedragāt smadzenes un ķermeni. [1]
Sociāla izolācija paugstina kortizola un citu stresa hormonu līmeni, paaugstinot asinsspiedienu un vājinot imunsistēmu. Tas kas norisinās smadzenēs, noteikti ietekmē arī to, kas notiek ķermenī. Turklāt komunikācija ir divpusēja – tas, kas norisinās ķermenī, ietekmē, to, kas notiek smadzenēs. [1]
Darba mērķis: izpētīt pieejamo informāciju par kortizolu un adrenokortikotropais hormonu.
Darba uzdevumi:
1. Atrast un pārskatīt dažādus informācijas avotus par doto objektu;
2. Aprakstīt tā būtību, svarīgākās īpašības;
3. Veikt tā apskatu no ķīmiskās un medicīniskās puses.…