Mūsdienu sabiedrībā cilvēku apziņā sociālā darba jēdziens bieži vien saistās tikai ar skolu un izglītības iestādēm, aizmirstot, ka sociālā darba galvenais mērķis ir nodrošināt indivīdam pēc iespējas labāku sociālo adaptāciju, kurai tādejādi var būt izšķiroša nozīme sistēmas “cilvēks – organizācija” attiecību realizācijā. Tādejādi sociālajam darbam sabiedrībā jāaptver visas cilvēka darbības jomas un jāpavada visi indivīda augšanas un attīstības etapi, un tas var būt saistīts gan ar skolas, pirmskolas iestādēm, gan sociālās rehabilitācijas iestādēm, gan arī ar jebkuru citu organizāciju, kuras sastāvdaļa ir cilvēks. Šajā pētījumā esmu centusies izpētīt mijiedarbību un attiecības sistēmā “cilvēks – darba vieta” (konkrēti LNB) ar mērķi noskaidrot cilvēku sociālās adaptācijas pakāpi, apmierinātību ar piederību organizācijai un korporatīvās kultūras izpausmes, kas veido šīs organizācijas savdabību un vidi, kurā notiek adaptācija.
Nevienā sabiedrībā darbs nav tikai veids kā iegūt eksistences līdzekļus. Tas vienlaikus dod cilvēkam iespēju realizēt sevi, apmierināt savu vajadzību pēc atzinības, piederības, savu spēju attīstības. Kulturologi darbu uzskata par saikni starp “ražojošo” un “kultūras” pasauli. Saikni, kas realizējas, ja indivīda darba procesā un attiecībās vērojams attieksmju kopums, ko pieņemts dēvēt par “korporatīvo kultūru”. Šīs kultūras unikalitāte slēpjas apstāklī, ka tā nodrošina ne tikai efektīvu organizācijas mērķu sasniegšanu, bet arī vēlamo organizācijas nākotni. Šodien, aktualizējoties jautājumam, par LNB, tās turpmāko attīstību, jauno LNB projektu, daudzus cilvēkus varētu interesēt jautājums, kāda būs šīs organizācijas nākotne, kas to nosaka un kādā līmenī norisinās tās mijiedarbība ar sabiedrību. Šim darbam varētu būt vairāki adresāti. Pirmkārt jau šajā organizācijā strādājošos noteikti interesē viņu iespēju un vajadzību apmierināšanas prognoze. Bibliotēkas vadību varētu ieinteresēt esošā stāvokļa izpēte un iespējas uzlabot organizācijas darbu. Sabiedrību varētu interesēt jautājums par to, cik šī organizācija nākotnē būs spējīga apmierināt sabiedrības prasības tai un cik efektīva būs tās darbība. Tā kā cilvēka esamību nevar izpētīt ar vienas zinātnes starpniecību arī šis pētījums vienlaikus pieskarsies vairākām zinātņu nozarēm – organizāciju un sociālajai psiholoģijai, kulturoloģijai, filosofijai, uzņēmējdarbības teorijai un praksei.…
