Uzņēmība abiem brāļiem ir sevišķi raksturīga. Uzņēmība grūtību pārvarēšanā, uzņēmība jebkuros dzīves apstākļos aizsākto novest līdz galam, uzņēmība ar vienlīdz lielu atbildības sajūtu veikt gan sīkus gan lielus darbus – tā ir spēja, ko viņi jau agrā bērnībā mācījušies no saviem vecākiem, it īpaši no mātes. Arī analītiskais un mērķtiecīgais dzīves skatījums ir īpašības, kas saņemtas jau mantojumā.
Par pirmajām mūziķu gaitām, kā saka mākslinieki, viņiem esot jāpateicas Blomes skolai, kurā jau no pirmās mācību dienas un pat pirms tam apmeklējuši muzikālos vakarus ar skolotāju muzicēšanu un cietiem priekšnesumiem. Dziesmu gara radītājs bija Žanis Pakalns. Skolā brāļi darbojās korī, pūtēju orķestrī un arī salona orķestrī.
Pēc pamatskolas beigšanas mācības bija jāpārtrauc, jo trūka līdzekļu. Abi jaunieši, kuriem tikko kā bija apritējis piecpadsmit gadu, pieteicās meža darbos Vecgulbenes pagasta mežsaimniecībā.
1938. gada rudenī Kokari jauneklīgu un gaišu cerību spārnoti un ar pašu sapelnīto naudiņu kabatā devās uz Cēsīm, uz skolotāju institūtu. Imants gatavojās kļūt par matemātikas skolotāju, Gido – par literatūras un valodas pedagogu.…