Koraļļu rifu apvidi ir mūsu planētas bagātīgākās zemūdens floras un faunas mājvieta. Laika gaitā tie pārņēmuši arvien lielākas platības. Kaut gan koraļļu rifi klāj samērā nelielus Pasaules okeāna apgabalus, tos apdzīvo apmēram ceturtā daļa organismu, kas mājo šai okeānā.
Rifus veidojošie koraļļi t.s. akmenskoraļļi sastāda tūkstoti no koraļļu sugām. Rifu pirmatnējās formas ir veidojušas baktērijas. Pēc tam pie darba ķērās vairākas šodien jau izmirušas koraļļu sugas. Akmenskoraļļu pamatā ir kaļķa skelets. Tam ir vislielākā nozīme, veidojot koraļļu rifus. Koraļļu rifi sastāv no masīva kalcīta nogulām, kas veidojušās no jūras augu un dzīvnieku atliekām un
Vislabāk rifu veidojošie organismi attīstās dziļumā, kas nepārsniedz 50m, dzidrā ūdenī pie normāla sāļuma, kas bagātīgi piesātināts ar gāzēm un vissīkākiem organisniem (planktonu - kalpo tiem par barību). Vairums koraļļu apdzīvo gaismas caurstrāvotas jūras dzīles, atrodoties ne dziļāk par 15 m. Vēlamā ūdens temperatūra ap + 260 C. Lielākos dziļumos koraļļi veido vēdekļveida struktūras, kuras ir piemērojušās neliela gaismas daudzuma uztveršanai.
Koraļļu rifi sastopami tropiskajās un subtropiskajās jūrās. Rifu izplatīšanās robežas beidzās tur, kur sāk plūst aukstās straumes, (Koraļļu rifu nav kontinentu R daļā) vai arī rifu augšanu aizkavē duļķains ūdens.
Koraļļu veidi.
…
