1. Kopuzņēmuma jēdziens un uzņēmējdarbības formas.
Termins „kopuzņēmums” Latvijas Republikas normatīvajos aktos netiek izmantots, tam ir ekonomiski skaidrojošs raksturs – to pamatā izmanto raksturojot jebkuras uzņēmējdarbības formas uzņēmumu, kura pamatkapitālā iesaistīts ārvalstu kapitāls. Biežāk sastopamās kopuzņēmumu formas ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrība (A/S), jo šeit precīzāk iespējams noteikt ārvalstu kapitāla daļu apjomu un iesaistīt investorus uzņēmuma ikdienas darbībā un pārraudzībā. Ārvalstu kompāniju meitas uzņēmumi, kas reģistrējuši uzņēmējdarbību Latvijas Republikā, netiek uzskatīti par kopuzņēmumiem, jo tajā netiek iesaistīts vietējais kapitāls.
Latvijas Republikas Komerclikumā noteikts, ka „Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība)” un līdz ar to nav nekādu ierobežojumu ārvalstu pilsoņiem vai uzņēmumiem piedalīties jaunu uzņēmumu veidošanā Latvijas valsts teritorijā.
Šobrīd galvenās kopuzņēmumu izveidošanas attīstības tendences parāda, ka Nerezidentu (ārvalstu fizisko vai juridisko personu) kapitāla daļu īpatsvars uzņēmuma statūtkapitālā pakāpeniski pieaug. Vispopulārākās valstis, kuras vēlas darboties Latvijas tirgū un veidot kopuzņēmumus ir sekojošas Eiropas valstis – Zviedrija (11,5%), Dānija (10,9%), Vācija (9%), Nīderlande (4,5%), Lielbritānija (3,8%), Somija (3,8%), Igaunija (2,6%), Norvēģija (1,9%), kā arī ASV (4,5%) un Krievija (4,5%).
…