7. SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Cilvēki kopīpašumā var nonākt dažādi – kopīgi iegādājoties īpašumu, mežu, zemi, māju vai mantojot to utt. Diemžēl viss, kas saistīts ar kopīpašumu ar laiku tiek pakļauts ļoti lielam konflikta riskam, ja lietas jau pašā sākumā netiek sakārtotas tā, lai kopīpašnieki maksimāli būtu nodrošinājuši savu interešu aizstāvību. Kā viens no risinājumiem varētu būt kopīpašuma lietošanas kārtības līgums, kurā bez šaubām, atrunājama arī kopīpašuma apsaimniekošanas un uzturēšanas kārtība. Lai gan iespējamās situācijas ir tik daudzas, ka visus iespējamos riskus un ar tiem saistītos risinājumus nevienā līgumā nav iespējams pilnībā ietvert, līdz ar to par šādiem kopīpašumiem, ar laiku, visticamāk, radīsies apgrūtinošas domstarpības. Šādam gadījumam paredzēts Civillikuma 1074. pants, kas paredz, ka katram kopīpašniekam ir tiesība jebkurā laikā prasīt dalīšanu, turklāt šis materiāli tiesiskais prasījums nav pakļauts noilgumam. Civillikums paredz vairākus kopīpašuma izbeigšanas veidus: savstarpēji vienojoties ( par savstarpēju vienošanos šeit jāsaprot arī kopīpašuma pārdošana, jo to aprobežo pirmpirkuma un izpirkuma tiesības) vai tiesvedības ceļā. Tiesa, ņemot vērā dalāmā priekšmeta īpašības un lietas apstākļus var noteikt īpašuma sadali reālās daļās, atdot visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu atlīdzināt naudā pārējo kopīpašnieku daļas vai nosakot kopīpašumu pārdot un izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā atbilstīgi viņu domājamo daļu apmēram. Mazāk populārs ir risinājums par lozes rīkošanu, kad jāizšķir, kam no īpašniekiem paturēt īpašumu, bet pārējiem izmaksājams atlīdzinājums naudā.
Vislielāko īpatsvaru (Latvijā ir 31 tūkstotis īpašumu, kuriem ir vairāk nekā divi kopīpašnieki)10 problēmu rada kopīpašums kā apgrūtinājums tiem, kas kļuvuši par domājamo daļu īpašniekiem daudzdzīvokļu namos. Kopīpašuma problēmas daudzdzīvokļu namos mūsdienās radusies tādēļ, ka diemžēl likumdevēji nav spējuši virzīties līdzi problēmu sakārtošanai.
…
