Kopīpašums un tā sadale reālās daļās

Nekustamais īpašums ir īpašumā, īpašuma tiesības ir nostiprinātas Zemesgrāmatā, bet tik un tā pilnīgas rīcības brīvības nav – šādā situācijā īpašnieks ir stājies kopīpašuma attiecībās, kuras var dēvēt par aprobežojumu rīkoties ar savu īpašumu. Kopīpašuma gadījumā vienam nekustamajam īpašumam ir divi vai vairāki īpašnieki, kuriem pieder nevis reālās īpašuma daļas, bet gan domājamās daļas. Profesore Velta Paršova raksturojot kopīpašumu teikusi: “Viņi paši nezina, kas viņiem pieder!”. Un atsaucoties uz šo citātu varu piebilst, ka likumiski tieši tā arī ir, jo kopīpašumā nav sadalīts īpašums, bet gan tiesības uz to, kuras dēvē par kopīpašuma domājamām daļām. Diemžēl šādās kopīpašuma attiecībās stājušies ļoti daudzi, kas pat nezina, nav izglītoti par to, kur iesaistījušies. Tieši šis iemesls ir veicinājis interesi izpētīt šo tēmu, lai izprastu veidojošos faktorus, rīcību, kā arī iespējamo kopīpašuma attiecību izbeigšanu. Kopīpašuma izveidošanās iemesli ir ļoti dažādi, tomēr visbiežāk sastopami mantojuma ceļā izveidojušies kopīpašumi, kā arī pirkšanas – pārdošanas ceļā. Praksē vērojama situācija, ka kopīpašuma attiecības strīdu gadījumā ļoti bieži noved tiesā, jo sasvstarpēji īpašnieki nevar vienoties par to, kas, kuram pieder, līdz ar to var uzskatīt ka šī īpašuma forma nav veiksmīga. Bieži vien iegādājoties īpašumu pircējs pat neiedziļinās tajā, ka nopircis domājamo daļu no īpašuma, kā arī neiedziļinās tajā, ka šāda īpašuma veidu būs sarežģītāk pārdot nekā atsevišķu vienam īpašniekam piederošu īpašumu. Bieži vien šāda īpašuma cena ir zemāka, kas arī pamudina iesaistīties šādās attiecībās. Darbā apskatīts nekustamā īpašuma jēdziens, lai varētu izprast būtību, ko var veidot par kopīpašumu, kopīpašuma īpašnieka tiesības un pienākumi, kopīpašuma izbeigšana vai dalīšana zemes īpašumiem un būvju īpašumiem, dzīvokļu īpašumu dalīšana un tiem piederīgā kopīpašuma daļa plašāk netiek apskatīta.

Pielikuma nav.