Kopīpašuma tiesības

„Kopīpašums nav konstruējams kā īpašuma, bet gan kā... kopīpašnieka (jeb līdzīpašnieka) varas aprobežojums”. „Starp kopīpašuma dalībniekiem (līdzīpašniekiem) rodas īpašas valdījuma, lietojuma un rīcības attiecības, jo tie mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības realizē kopīgi, ir savstarpēji saistīti un zināmā mērā ierobežoti, it īpaši rīcībā ar kopīpašumu objektiem”. Kopīpašums pēc savas būtības rada nenormālu un neapmierinošu stāvokli, tāpēc arī likumdošana nosaka, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā. Arī attiecībā uz kopīpašumu, kurš radies, atklājoties mantojumam, civillikuma 724.pants nosaka, ka nevienu nevar piespiest palikt mantojuma kopvaldījumā, katrs līdzmantinieks var prasīt tā dalīšanu. Ja agrāk Civilkodekss precīzi uzskaitīja, kāds īpašums var piederēt fiziskām un juridiskām personām, tad viss pārējais bija atzīts par valsts īpašumu un bija izņemts no vispārējās apgrozības