SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Kopīpašuma izmantošanā Civillikums nosaka ievērojamus ierobežojumus – 1068. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts: "Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.” Tāpēc ieiešana kopīpašumā var nākotnē liegt īpašumu izmantot jaunā ieguvēja iecerētā veidā, kas īpašuma pircējiem ir jāzin jau pirms īpašuma iegādes, lai nerastos konflikti un strīdi nākotnē.
Latvijā darījumi ar nekustamo īpašumu ir sabiedrības dzīves neatņemama sastāvdaļa, to apliecina arī zemesgrāmatu dati: 2016. gadā zemesgrāmatās reģistrēti 247530 darījumi, 2017. gadā - 244815 darījumi, 2018. gadā - 237092 darījumi, 2019. gada tikai pašā sākumā jau 15423 darījumi. Lielākā aktivitāte šogad ir Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā un Zemgales zemesgrāmatu nodaļā darījumu skaita ziņā. Salīdzinājumā ar darījumu skaitu Zemesgrāmatu nodaļās un Latvijas Republikas Tiesas tiesu prakses apkopojumu, kas ir pirms astoņiem gadiem 2011. gadā, kas tieši saistīts ar kopīpašumu, var teikt, ka Civillikuma regulējums ir saprotams un skaidrs saistībā ar kopīpašuma iegūšanu, dalīšanu, uzturēšanu un citiem jautājumiem, kas skar kopīpašumu.
Pēc autores ieskatiem pirms noslēgt nekustamā īpašuma pirkuma līgumu ir rūpīgi jāanalizē minētā darījuma sekas. Iegādājoties nekustamo īpašumu, piemēram, dzīvokli, ir ļoti plaši un skaidri noteikts Dzīvokļa īpašuma likumā viss saistītais ar nekustamā īpašuma iegādi, kas ir dzīvokļa īpašums, dzīvokļa īpašnieks, viņa tiesības, pienākumi un atbildība līdz pat kopīpašuma daļām un šo daļu apmēriem.
Likumdevējs kopīpašumu definējis kā aprobežojumu. Latviešu valodā termins filoloģiski jāizprot kā kaut kā apgrūtinājums, kas ir kādas darbības rezultāts, un kas izpaužas kā kavēklis, šķērslis, slogs.
…
