Es izvēlējos tieši valšus, tādēļ, ka tā ir intīma, mīlestību simbolizējoša deja, arī mūsdienās un es uzskatu, ka tā ir arī viena no emocionālākajām dejām cilvēka jūtu atklāsmē. Manuprāt, tieši šai dejai ir bijusi ļoti liela nozīme arī P. Čaikovska un viņa radīto mūzikas tēlu jūtu attēlojumā, jo, zinot P. Čaikovska demokrātiskos, humānistiskos principus – kurš dejas žanrs gan spētu vēl maigāk un izteiksmīgāk attēlot cilvēka iekšējās pasaules skaistumu, ja ne valsis? Šķiet, tieši caur šo deju P. Čaikovskis pauž savas galvenās operu, baletu idejas, ievietojot tos savu darbu liriskākajās, skumjākajās vai romantiskākajās kulminācijās. Un ne tikai skatuves mūzikā, bet arī kā pastāvīgam darbam P. Čaikovskis valsim pievērsa īpašu nozīmi.
Valša nozīmīgums īpašu jūtu atklāsmei parādās jau vienā no viņa pirmajiem darbiem – Valsis mātes piemiņai, ko viņš uzrakstījis 14 gadu vecumā. Vēlāk – komponista brieduma gados, tas šo pašu funkciju pilda arī viņa operās un baletos. Es šajā kursa darbā centīšos atspoguļot šī žanra nozīmību P. Čaikovska slavenākajos skatuves darbos:
Balets Gulbju ezers (1875. – 1876. g.) – 1.c. valsis
Opera Jevgēņijs Oņegins (1877. - 1878.g.) – 2.c. 1.a. valsis
Balets Apburtā princese (1888. – 1889. g.) – 1.c. valsis
Balets Riekstkodis (1891. - 1892. g.) – 2.c. Ziedu valsis
P. Čaikovska valšu novietojums sižetā
Manuprāt, P. Čaikovska skatuves mūzikā valšiem ir īpaša nozīme. Es to vēlējos pierādīt, minot kā piemērus šos četrus valšus.
Dramaturģijas ziņā viens no svarīgākajiem ir Jevgēņija Oņēgina 2.c. 1.a. valsis. Darbība notiek Larinas mājās, ballē. Šī valša laikā rodas konflikts starp draugiem Jevgēņiju Oņēginu un Ļenski, jo Oņēgins dejo un flirtē ar Ļenska līgavu Olgu. Ļenskis kļūst greizsirdīgs un uz šīs balles fona abi bijušie draugi piekrīt duelim. Nākamajā ainā Ļenskis tiek uzvarēts cīņā, tādejādi tieši balle, kurā ir šis valsis, ir kā sarežģījums turpmākajai operas attīstībai.…
