Kopējais pieprasījums ir izdevumu kopējā summa par precēm un pakalpojumiem ekonomikā noteiktā laika periodā. Pastāv divējāda pieeja kopējā pieprasījuma novērtēšanai. Pirmā pieeja attiecas uz naudas līdzekļu izdevumiem par gabalpreču un pakalpojumu iegādi. Tās, ir , pirmkārt, mājsaimniecības, kas izdod naudu personiskam patēriņam; otrkārt, uzņēmumi, kas tērē naudu investīcijām pamatkapitālā un iekārtās, ražošanai nepieciešamo izejvielu krājumu iegādei; treškārt, valdība tērē līdzekļus, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar sabiedriskām precēm un pakalpojumiem; ceturtkārt, iekšzemē ražotās preces pērk arī ārzemnieki. Pieejot šādi, kopējo pieprasījumu var izteikt ar formulu (C+Ig+G+Xn). Tādējādi pieprasītā reālā iekšzemes kopprodukta apjoms ir atkarīgs no mājsaimniecību, uzņēmumu, valdības un ārzemnieku vēlmēm un nodomiem iegādāties Latvijas uzņēmumos ražotās preces un pakalpojumus.
Otra pieeja ir tāda, ka kopējais pieprasījums atspoguļo naudas masu (M), kas reizināta ar naudas vienības apgrozības ātrumu (V). Kā zināms, naudas apgrozības ātrumu aprēķina, izdalot nominālo iekšzemes kopproduktu (GDP) ar naudas masu (M), kas ir apgrozībā tajā laika periodā, kurā ir aprēķināts GDP. Pieejot šādi, kopējo pieprasīto GDP var izteikt kā M x V.…