Kooperatīvu vēsturiskā veidošanās

Mūsu senči jau kopš seniem laikiem ir organizējušies kopdarbībai, ko latīņu valodā apzīmē ar vārdu „kooperācija”.1 Kooperatīva galvenais mērķis ir labums, ko no līdzdarbošanās kooperatīvā gūst katrs tās biedrs, izmantojot kooperatīva sniegtos pakalpojumus un kopīgiem spēkiem sagādātās iespējas.
„Kooperācija ir sabiedriski saimnieciska kustība, kura, vadoties no brīvprātīgās neaprobežotas apvienošanās un apvienoto vienlīdzības principiem, izpaužas dažādos kopīgos saimnieciskos pasākumos, kurus kapitāls dabū atlīdzību ne augstāku par parasto naudas tirgos procentu apmēru un kuru saimnieciskos sasniegumos katrs biedrs gūst labumu samērā ar tā tiešu saimniecisku līdzdarbību kopīgā pasākumā,”2 šādu kooperācijas definīciju piedāvā Latvijas kooperācijas speciālists un tautsaimnieks Eduards Balodis.
Īpatnības:
Visiem vienādas tiesības, katram biedram lēmuma pieņemšanā ir viena balss.3
Kooperatīvi ir bezpeļņas principa organizācijas – galvenais ir biedru kopīgais labums. Kooperatīvi noteiktu tīrā atlikumu daļu iegulda biedru izglītošanas pasākumos vai arī citos fondos.
Tās ir atvērtas organizācijas – nedrīkst noteikt maksimālo biedru skaitu, nedrīkst mākslīgi ierobežot jaunu biedru uzņemšanu, izņemot gadījumus, kad to nosaka statūti, ja konkrēta uzņemšana var kaitēt kooperatīva pastāvēšanai un sekmīgai darbībai. Nav pieļaujama kandidātu diskriminācija., izņemot statūtos neteikto vecumu.…