Ekonomiskās attīstības problēmas, ar kurām mums jāsaskaras, nav nekas jauns. Cilvēki sabiedrības attīstības tūkstošgadu vēsturē nepārtraukti meklējuši iespējas veidot dzīvi labāku. Viena no iespējām ir savstarpēja sadarbība vai kopdarbība, ko saprotam kā atsevišķu cilvēku vai grupu vienošanos, arī uzticēšanos un savstarpēju atbalstu kopīgu mērķu sasniegšanai. Tā ir iesaistīto personu brīvi izvēlēta rīcība, kas vērsta uz spēku, prasmju un zināšanu apvienošanu, lai īstenotu konkrētas idejas. Tā ir darbošanās, kur ikviens ir ieinteresēts rezultāta sasniegšanā. To sauc arī par kooperāciju vai sistēmu, kas vērsta uz kopēja labuma gūšanu.
Viens no pēdējo gadu veiksmīgiem savstarpējās sadarbības piemēriem Latvijā ir no jauna izveidotā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) kustība. Krājaizdevu sabiedrību attīstības vēsture pasaulē ir pierādījusi šo organizāciju dzīvotspēju un to, ka tās pilda ne tikai finanšu institūciju funkcijas, bet arī kalpo kā sociālās attīstības instruments.
Kopš 1995. gada krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā galvenokārt attīstījusies pateicoties vietējo cilvēku entuziasmam un ārvalstu attīstības programmu finansējumam. Krājaizdevu sabiedrības uzkrājušas pieredzi gan lielu uzņēmumu nozaru līmenī, gan arī vietējo pašvaldību līmenī, tomēr to kā reģionālās attīstības veicinātāju loma vairāk izteikta tieši pagastu pašvaldību līmenī.
KKS ir biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs. Tās apvieno cilvēkus, kuriem jau ir kāda kopīga saikne. KKS būtība ir apmierināt biedru ikdienas vajadzības, iesaistot šajā procesā pašus cilvēkus. Krājaizdevu sabiedrības galvenokārt apvieno iedzīvotājus ar zemiem, bet regulāriem ienākumiem, kuriem šobrīd nav iespējas saņemt kredītus bankās, tādējādi krājaizdevu sabiedrību darbība mazina to cilvēku skaitu, kuriem līdzekļu trūkuma dēļ dažādās situācijās pastāv risks iegrimt nabadzībā.
Latvijā darbojas 32 KKS, ar HB atbalstu 2003.gadā nodibināta arī pirmā KKS Latgalē, kas darbojas Balvu rajona Šķilbēnu pagastā.…