Konvekcija ir viens no trijiem siltuma pārneses veidiem. Bez konvekcijas siltuma pārnese tiek realizēta vadāmības vai siltuma starošanas veidā. Lielākajā daļā no sastopamajiem procesiem kopējā siltuma pārnese tiek realizēta apvienojot vismaz divus no šiem siltuma pārneses veidiem, veicot kombinēto siltuma pārnesi. Lai iegūtu kopējo siltuma pārneses ātrumu, šie pārneses veidi tiek apskatīti atsevišķi, piemēram, ja notiek siltuma pārnese no viena šķidruma uz otru, starp kuriem ir starpsiena – sākumā siltums konvekcijas veidā tiek pārnests no karstākās šķidruma uz starpsienu, kurā siltums, vadāmības ceļā, tiek pārnests no vienas sieniņas virsmas uz otru, un tikai tad siltuma konvekcijas veidā siltums tiek pārnests uz aukstāko šķidrumu (skat. 1.2. att.).
Šeit saskatāma analoģija starp hidrodinamiskajiem un siltumapmaiņas procesiem. Uz šīs līdzības pamata O. Reinoldss izveidoja t.s. siltumapmaiņas hidrodinamisko tepriju.
Šī teorija, pieņemot, ka siltuma konvekcija noris vienlaikus ar mehāniskās enerģijas pārnešanu, ļauj saistīt siltumatdevi ar plūsmas berzes pretestībām, kā rezultātā, izmantojot hidrodinamisko mēģinājumu rezultātus, var atrast aprēķina izteiksmes siltuma atdevei. Tas nozīmē, ka siltuma konvekcija tiek intensificēta, palielinot plūsmas ātrumu. Tajā pašā laikā siltumnesēja plūsmas ātrumu izvēlas, vadoties no ekonomiskajiem apstākļiem, jo palielinot plūsmas ātrumu, palielinās enerģijas patēriņš hidraulisko pretestību pārvarēšanai.
Izšķir brīvo konvekciju un piespiedu konvekciju. Brīvā konvekcija ir šķidruma (gāzes) kustība gar virsmu, kuras pamatā ir temperatūras izraisīta šķidruma blīvuma starpība. Piespiedu konvekcija ir šķidruma (gāzes) kustība gar virsmu spiediena starpības dēļ. Spiediena starpību var radīt sūknis, maisītājs, līmeņu starpība u.c.…
