Tie ir jāformulē precīzi, lai vadītāji un darbinieki spētu noteikt sava darba atbilstību plānam. Neizmērāmie standarti ir tie, kurus nevar izmērīt naudas izteiksmē.
Ja ir novērota darbinieku pretošanās noteiktai lietu kārtībai, ir jārod līdzekļi, kas varētu veicināt darbinieka piekrišanu standartu sistēmai un kontroles mehānismam. Rezultātā tiek veidotas attiecības, kurās standarti veicina darbinieka atbildības sajūtu, motivē viņu celt savu profesionālismu un strādāt labāk.
Katrs kontroles procesa posms ir svarīgs un nepieciešams, lai sasniegtu gala rezultātu. Sākumā ir jānosaka stratēģiskais mērķis, lai zinātu uz ko virzīt kontroli. Pēc tam ir jānosaka standarti un normas. Kā trešais kontroles procesa posms ir rādītāju noteikšana, kas ir vajadzīgs, lai pārliecinātos vai standarti tiek ievēroti. Pēc rādītāju noteikšanas seko sasniegto rezultātu salīdzināšana ar noteiktajiem standartiem un normām. Vadītājam ir jānoskaidro, vai sasniegtais rezultāts atbilst iecerētajam un jānosaka, cik lielas novirzes ir no plānotā un vai tās ir normas robežās. Kad novirze ir identificēta, menedžerim ir jādomā par dažādiem cēloņiem, kas noveduši pie novirzes. Tālāk seko iegūto rezultātu novērtēšana, kur nosaka, cik pareizi ir veikta uzskaite. Pēdējais kontroles procesa posms ir rīcība, kad menedžerim ir jāpieņem konkrēti lēmumi.
Menedžerim ir arī svarīgi saprast un atcerēties, ka kontrole nav pašmērķis, bet gan organizācijas mērķu sasniegšanas līdzeklis.
…