Referāta nosaukums ir “Kontrole un tās loma administratīvo tiesību subjektu likumīgas darbības nodrošināšanā”. Šī tēma man šķita interesanta, jo ir saistīta ar kontroli, kura, savukārt, nozīmē kārtību un likumību.
Kontrole - pārraudzība, pārbaude. Kontrole pārbauda vai rīcība noris saskaņā ar noteikto. Kontroles mērķis ir konstatēt atkāpes no uzdotā (noteiktā un paredzētā), lai novērstu to atkārtošanos. Kontrole nozīmē salīdzinoši stingru uzraudzību un pakļaušanos, vienlaikus kontrole nav tikai ierobežojumi un pārbaudes. Tā ir viena no nepieciešamajām funkcijām, lai izvērtētu sasniegtos rezultātus, kas bija izvirzīti kā sasniedzamais mērķis.
Šajā darbā iet runa par kontroli, kas tiek realizēta attiecībā uz administratīvo tiesību subjektiem – personu; Latvijas Republikas valdību; Ministriju, resoru; Valsts civildienesta ierēdni; Cilvēktiesību sargu, un tieši, lai šo subjektu darbība būtu likumīga.
Vispār vadoties pēc tiesību teorijas, tiesību subjekts ir tāda persona, kam tiesiskā iekārta atzīst tiesības un pienākumus un kas var stāties tiesiskās (t.i., ar likumu noregulētās) attiecībās ar citiem tiesību subjektiem. Tiesību subjekta statusā parasti izšķir divas puses: pasīvo jeb tiesību spēju un aktīvo jeb rīcības spēju; tiesību spēja ir ar likumu atzīta spēja būt par tiesību subjektu, rīcības spēja ir tiesiska spēja pašam kārtot tiesiskas attiecības, pašam personīgi pildīt tiesiskos pienākumus un realizēt subjektīvās tiesības.
Referāta mērķis ir izanalizēt kontroli un tieši saistībā ar administratīvajām tiesībām un to subjektiem. Uzskatīju par nepieciešamu izvirzīt šādus uzdevumus: 1) nedaudz apskatīt arī dažādus kontroles veidus – parlamentāro, tiesas, vispārējo, speciālo, nozares, iekšējā audita, kvalitātes, sabiedrisko kontroli; 2) pievērst uzmanību arī dažādiem administratīvo tiesību subjektiem – pilsonim, nepilsonim, ārvalstniekam, bezvalstniekam, bēglim, Latvijas Republikas valdībai, ministrijai, resoram, Valsts civildienesta ierēdnim, Valsts cilvēktiesību birojam un ombudsmenim, - un katru no tiem apskatīt, lai izveidotos precīzāks priekšstats par pētāmo tēmu; 3) sīkāk izskatīt tādus kontroles veidus kā konstitucionālā, valsts un administratīvā kontrolei.
1.Kontroles raksturojums
“Kontrole – pārbaude, pārraudzība, revīzija, arī iestāde, kas veic kontroles funkcijas, piemēram, Valsts kontrole u.c. Ar kontroli saprot tādu attiecību sistēmu starp institūcijām, kuru kontrolējošā institūcija ir pilnvarota stingri vērtēt kontrolējamās institūcijas darbību, tās rezultātus. Publiskās varas sistēmā kontrolējošā puse var arī atcelt kontrolējamās institūcijas izdotos aktus. Kontrole parasti notiek vai nu pēc kontrolējamās puses iniciatīvas un ieskatiem, vai arī pēc noteiktu signālu saņemšanas. Kontrolei pakļautas valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu un sabiedrību darbība, norēķini un grāmatvedība, kā arī darbinieku rīcībā nodotās vērtības. Daudzās iestādēs, uzņēmumos, sabiedrībās kontroli veic speciālas revīzijas komisijas. Kontroles gaitā pārbauda, vai darbība norisinās atbilstoši nolikumiem, statūtiem, darbības programmām, to principiem, izdotajiem rīkojumiem un pavēlēm. Kontroles galvenais mērķis ir konstatēt kļūdas un trūkumus, lai novērstu to atkārtošanos. Atkarībā no kontroles apjoma un objekta var runāt par kases, grāmatvedības, noliktavas, fabrikas, ražošanas, bilanču utt. kontroli (revīziju).”…
