Kontrole ir uzraudzība par plānu izpildi un nepieciešamie plānu labojumi, lai piemērotos iekšējās un ārējās vides izmaiņām un sasniegtu organizācijas mērķus..
Kontrole kā uzņēmējdarbības uzdevums prakses pirmsākumā ir ieviesta angļu uzņēmumos. Pirmā literatūrā minētā kontrole no 1884. gada darbojās amerikāņu dzelzceļa sabiedrībā. Kontrolēt var uzņēmuma darbību, norēķinus un grāmatvedību, kā arī darbinieku rīcībā nodotās vērtības. Kontrole pārbauda, vai darbība norisinās saskaņā ar līgumu, statūtiem, īpašnieka vai dalībnieku sapulces lēmumiem un pieņemtajiem principiem, uzņēmuma izpildinstitūciju lēmumiem un rīkojumiem.
1.1 Kontroles nepieciešamība
Kontroles nepieciešamību ietekmē Latvijas ārējās uzņēmējdarbības vides straujās izmaiņas, jo palielinās nepieciešamība palielināt uzņēmuma reaģēšanas ātrumu uz ārējiem procesiem un nemitīgi paaugstināt izdzīvošanas spējas. Mārketinga sistēmas kontrole vajadzīga, lai gūtu pārliecību par uzņēmuma darbības efektivitāti, lai noteiktu faktisko un plānoto rezultātu salīdzināšanu un noviržu noteikšanu, kā arī nepieciešamo koriģējošo pasākumu piemērošanu.
Iekšējās kontroles sistēma ir nepieciešama jebkurā uzņēmumā, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības mērķu sasniegšanu un veicinātu efektīvu vadības procesu. Iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas nepieciešamība ir nostiprināta LR MK "Noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" kas sīkāk minēti pielikumā Nr.585, 2003.gada 21.oktobrī. Šie noteikumi nosaka, ka uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par izņēmuma Iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidošanu.
Kontroles sistēma ir jāorganizē tā, lai uzņēmuma vadībai būtu pamatota pārliecība, ka uzņēmuma aktīvi ir nodrošināti pret zaudējumiem un nesankcionētu valdīšanu un lietošanu, darbības riski tiek pastāvīgi uzraudzīti un novērtēti, operācijas (darījumi) notiek saskaņā ar uzņēmumā noteikto kārtību un ir pareizi grāmatotas, uzņēmums darbojas saprātīgi, piesardzīgi un efektīvi, pilnībā ievērojot likumu un citu tiesību aktu prasības.
Šo kontroles sistēmu veido, ņemot vērā uzņēmuma lielumu, veikto operāciju (darījumu) apjomu, to dažādību un sarežģītību, risku lielumu saistībā ar katru darbības sfēru, pārvaldes centralizācijas pakāpi, informācijas tehnoloģiju u.c. faktorus, kuri ir būtiski konkrētā uzņēmuma darbības mērķu īstenošanai.…
