SECINĀJUMI
Pēc referāta izstrādes autore noskaidroja un secināja, ka hipiju kontrkultūras eksistence 60.-70. gados sabiedrības dominējošajai kultūrai patiesi bijusi kā izaicinājums, jo jaunā paaudze pauda citādāku attieksmi pretēji tam, kā tika uzskatīts par pieņemamu.
Šī jaunatnes kultūra radusies kā protesta kustība, ar mērķi izveidot jaunu, pavisam savādāku sabiedrību pretēji vecajai paaudzei, kuri bija konservatīvi un rutīnā ieslīguši. Savas eksistences augstāko punktu kontrkultūra sasniedza 1967. gada vasarā, kas tiek saukta par ‘’mīlestības vasaru’’. Šajā vasarā aptuveni 100 000 jauniešu devās uz San Francisko, Heit-Ešberiju, lai nodotos kaislīgai un bezrūpīgai vasarai, un aptuveni tikpat liels skaits tūristu un žurnālistu viņiem sekoja. Pēc šī notikuma hipiju uzskati izplatījās visā pasaulē.
Bija vairāki veidi, kā šīs kontrkultūras pārstāvji pauda savu nostāju pret pastāvošu iekārtu, valdību, politiskajiem lēmumiem un karu Vjetnamā. Nevīžīgais apģērbs, austrumnieciskais dzīvesveids, tai skaitā narkotiku lietošana, aiziešana no sabiedrības un atteikšanās no modernā dzīvesveida bija kā protesta paušana.
Galvenokārt sabiedrībai hipiju kontrkultūra nebija pieņemama dēļ tā, ka šie jaunieši nebija piedzīvojuši kara šausmas pretēji vecajai paaudzei. Kā galvenie dzīves mērķi tika izvirzīti mīlestība un brīvība, kas reizē bija arī kā veids kā vērsties pret naidu.
Lielu lomu hipiju bohēmiskajā dzīvesveidā ‘’spēlēja’’ arī narkotikas. Liela daļa no jauniešiem, kas lietoja apreibinošās vielas, kļuva atkarīgi no narkotikām un pat saslima ar garīgajām slimībām, tomēr viņi paši uzskatīja, ka tās attīsta viņu garīgo pasauli.
Salīdzinājumā ar citām kontrkultūrām, piemēram, rokeriem, hipiji ir gaužām pozitīva un miermīlīga kultūra, nav saistāmi ar naidu vai agresiju, ko nevarētu teikt par rokeriem.
Noslēdzoties ‘’mīlestības vasarai’’, daļa hipiju saprata, ka ar miera un mīlestības sludināšanu savu dzīvi nevarēs saistīt mūžīgi, tāpēc, pienākot rudenim, vairums jauniešu pameta San Francisko. …
