Par ģimenes plānošanu cilvēks domājis jau kopš sen seniem laikiem, bet nenobrīnīties, cik primitīvas un absurdas bijušas seno laiku izsargāšanās metodes. Var pasmaidīt, bet patiesība ir tāda – no krokodilu mēslu tamponiem, skābo augļu pusītēm un linu auduma strēmelēm izauga mūsdienu modernā kontracepcija.
Spermotozoīdi atklāti un vārdā nosaukti tika tikai 1977. gadā, tomēr dažādi ieteikumi kā aizkavēt vīrišķās sēklas iekļūšanu dzemdē un novērst grūtniecību, saglabājušies jau no seniem laikiem.
Ir atrasts pat ēģiptiešu papiruss, kas datēts ar 1850.gadu pirms mūsu ēras, kur sniegts padoms sajaukt krokodilu mēslus ar eļļu, lai iegūtu ziedi, kas ievadāma sievietes makstī pirms dzimumakta. Vēlāk datētos papirusos minēti vaginālie tamponi ar akāciju uzlējumu.
Slavenais domātājs Aristotelis teicis, ka grieķu sievietes no nevēlamas grūtniecības mēģinājušas izsargāties intīmo ķermeņa daļu ieziežot ar ciedru un olīvu eļļas maisījumu.
Tumšādainās sievietes Gvinejā šais nolūkos pēc dzimumakta maksti skalojušas ar citronu sulu (šāda metode dzirdēta arī mūsdienās).
Okeānu salu sievietes pirms seksa makstī ievadīja jūras aļģes sūkļus.
Senajā Āfrikā sievietes pirms seksa makstī ievadīja speciālas zālītes vai saknītes, vīrieši pārsvarā pielietoja pārtraukto dzimumaktu.
Amerikas spāņu iekarotāju hronisti atstājuši liecības par indiāņu īpaši aktīvo seksuālo dzīvo un par indiāņu sieviešu izsargāšanās metodi - četras dienas košļāt pētersīļus, lai kļūtu neauglīgas, vai arī deviņas dienas pēc mēnešreizēm vispār nestāties seksuālos kontaktos.
Arī īpašām dejām piedēvēja kontracepcijas iedarbību. Okeānu salu sievietes pēc seksa
uzsāka īpašu deju, kurā, aktīvi kustinot gurnus, centās atbrīvoties no spermas.…
