IEVADS
Noziedzīgs nodarījums ir morālās apziņas jēdziens, kas raksturo pārkāpumu saistībā ar to, ka šajā pārkāpumā ignorētās tikumiskās prasības. Par noziedzīgu nodarījumu parasti uzskata tos pārkāpumus, kuri bīstami attiecībā uz cilvēkiem, sabiedrību un tās labklājību, valsti un kuri grauj vispārpieņemtos priekšstatus par humānismu un taisnīgumu, kurus nekādā gadījumā nevar attaisnot apstākļi un kuri tiek veikti amorālu motīvu dēļ.
Cilvēka noziedzīgā rīcība izriet no sociālās situācijas īpatnībām – apkārtējo cilvēku attieksmes, ģimenes apstākļiem, cilvēka sociālā statusa kultūras, sadzīves un patēriņa sfērā, un kādiem citiem apstākļiem, kas negatīvi ietekmē cilvēka apziņu un psihisko stāvokli attiecībā uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
XX gadsimta beigās pasaulē bija vērojams noziedzības un tās bīstamības pieaugums, un arī pēdējā laikā, iekšēji mudināti, pamatojoties uz tagadējo smago ekonomisko situāciju valstī un pasaulē, cilvēki meklē risinājums kā palielināt savus ienākumus, un viens no veidiem kā to izdarīt ir kontrabanda. Par kontrabandu ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība, bet šoreiz tiks analizēta kriminālatbildība par kontrabandu pēc Krimināllikuma 190. panta „Kontrabanda”.
Darbā tiks apskatīta kontrabandas kvalifikācija– subjektīvās un objektīvās pazīmes no teorētiskā un praktiskā viedokļa – konkrētā panta pielietojums tiesu praksē.
1. KONTRABANDA – NOZIEDZĪGS NODARĪJUMS
Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā ir tādi prettiesiski nodarījumi (darbība vai bezdarbība), kas apdraud valsts tautsaimniecības intereses materiālo vērtību ražošanas, sadales maiņas, patēriņa un citas ar ekonomisko darbību saistītās sfērās (grupas objekts).
Krimināllikumā par šiem nodarījumiem atbildība ir noteikta Krimināllikuma XIX nodaļā, kas ietver 190. – 223. pantam.
…
