Kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas izpratnes

Kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas pirmsākumi meklējami Romas impērijā. Romāņu – ģermāņu tiesību sistēmas sākumposms uzskatāms 13.gs. Līdz tam laikam eksistēja dažādi likumi un normas, bet nebija nekādas sistēmas.
Šo tiesību principu un tiesību normu pastāvēšana kļuva par romāņu - ģermāņu tiesību sistēmas pamatu, kam Romas impērijas sabrukšanas periodā piejaucās atsevišķu barbaru cilšu paražu tiesību normas un dažādu tautību reliģisko kultu normas.
Viduslaikos notika tiesību sistēmas atdzimšana – renesanse. Par tiesību atdzimšanas pamatu tika ņemtas universitātes Francijā, Vācijā, Šveicē un Spānijā, kur tika radīti jauni tiesību termini, tiesību normas un tiesību principi. Tā radās apstākļi, kas sekmēja klasisko Romas tiesību atdzimšanu un notika plaša šo tiesību recepcija Eiropas valstīs.
Aizsākoties jaunajiem laikiem, parādījās aizvien komplicētākas tiesību sistēmas – pieauga pārsūdzēšanas veidu skaits, tika izveidotas augstākās tiesas vai suverēnas tiesas.
Augstākās tiesas institūcija nav mantota no romiešu tiesībām. Tās saknes rodamas feodālajās tiesās, Anglijas karaļu un Francijas karaļu Curia regis. Karaļa Henrija II valdīšanas laikā Anglijā, 17. gadsimta otrajā pusē, Curia regis sāka noturēt specializētas sēdes, un juristi karaļa vārdā sprieda tiesu Vestminsterā vai izbraucot uz grāfistēm.
Paralēli King’s Bench parādījās Court of common pleas un Exchequer – karaļa tiesas, kurām piesaistīts komplicēts tiesu tīkls.
Francijā augstāko tiesu rašanās process sākas18. gadsimtā – Curia regis sadalīšanās rezultātā dzimst parlaments. Tiesas darba gada laikā parlaments savās sesijās lemj par īpašām lietām.…