Vēsturiski pirmās no elektroniskajām aizdedzes sistēmām tika izveidotas kontakttranzistoru elektroniskās aizdedzes sistēmas. Pirmās elektroniskās aizdedzes sistēmas, ko 1960. gadā izstrādāja Joseph Lucas, izmantoja sacīkšu automobiļos. 1962. gadā General Motors sāka aprīkot ar elektroniskām aizdedzes sistēmām Pontiac automobiļus. Diemžēl sākotnēji tās bija loti nedrošas, jo tā laika elektronikas izstrādājumi nebija piemēroti automobiļu smagajiem ekspluatācijas apstākļiem - vibrācijām, augstām, zemām, mainīgām temperatūrām utml. Strauji attīstoties elektronikas nozarēm, tika pilnveidotas arī aizdedzes sistēmas. Rezultātā jau kopš 1977. gada Amerikā visus no jauna projektētos automobiļus aprīkoja ar elektroniskajām aizdedzes sistēmām, Lielbritānijā, Japānā un Eiropā - no 1980. gadu vidus. Lielākoties tās jau bija elektroniskās bezkontaktu aizdedzes sistēmas.
Elektroniskās aizdedzes sistēmas ar kontaktu vadību
Kontaktu - tranzistoru aizdedzes sistēmas
Vēsturiski kā pirmās no elektroniskajām aizdedzes sistēmām tika izveidotas induktīvās kontaktu-tranzistoru elektroniskās aizdedzes sistēmas, ar kuru palīdzību mēģināja uzlabot klasisko aizdedzes sistēmu, neizmainot tās galvenos principus. 1960. gadā Joseph Lucas izstrādāja pirmās elektroniskās aizdedzes sistēmas, kuras sāka izmantot sacīkšu automobiļos. 1962. gadā General Motors sāka lietot elektroniskās aizdedzes sistēmas Pontiac automobiļos.
Kontaktu-tranzistoru elektroniskās aizdedzes sistēmas var zināmā mērā uzskatīt par starpposmu pārejai no mehāniskajām kontaktu aizdedzes sistēmām uz elektroniskajām bezkontaktu aizdedzes sistēmām. Kontaktu—tranzistoru aizdedzes sistēmas no klasiskas kontaktu aizdedzes sistēmas galvenokārt atšķiras ar to, ka vadības funkcijas tajās veic tāpat pārtraucēja kontakti, bet kopā ar elektronisko vadības bloku, kuru sauc par komutatoru, un tā galvenais komutācijas elements ir tranzistors.…