Es izvēlējos rakstīt referātu par kontaktlēcām. Šādu tematu izvēlējos, jo pati lietoju kontaktlēcas. Pārsvarā lēcas lieto cilvēki, kuriem ir slikta redze, bet nevēlas nēsāt brilles. Bet citi tās lieto, lai nomainītu acu krāsu vai padarītu aci interesantāku ar kādu zīmējumu.
Mērķis: izpētīt vai kontaktlēcas uzlabo cilvēku redzi un to dažādību.
Darba izvirzītie uzdevumi:
lasīt un analizēt par kontaktlēcām,
izveidot aptaujas jautājumus.
Darba metodes:
literatūras analizēšana,
anketēšana.
Hipotēze: kontaktlēcas mūsdienās ir ļoti vajadzīgas un tās uzlabo redzi, ja lieto pareizās kontaktlēcas.
Pirmo reizi domu par lēcu, kas ir tiešā saskarē ar aci un iespaido tās optisko sistēmu, 16. gs. izteica un pārbaudīja Leonardo da Vinči. To, ka var redzēt labāk, viņš konstatēja, iebāžot galvu vannā ar ūdeni. Pēc tam sekoja mēģinājumi uzlikt uz acs kādu caurspīdīgu priekšmetu, kas pildīt argūdeni.
19. gs. vidū angļu astronoms Džons Heršels aprakstīja teorētiskus principus stikla lēcai, kas ir saskarē ar aci, bet pašu lēcu vēl neizgatavoja. 19. gs. beigās vācietis Millers pirmo reizi pacientam, kam pēc vēža operācijas nebija plakstiņu, uzlika acij lielu stikla lēcu. Viņš gribēja pasargātgacignogizžūšanas,gnevisguzlabotgoptiskogkorekciju.
1888. gadā A. E. Fiks radīja koriģējošu stikla kontaktlēcu. Tā bija liela, bieza un ļoti traucējoša. Acis šādas lēcas spēja paciest tikai ļoti neilgu brīdi. Sāpju dēļ nācās pat lietot kokaīnu. Šādas sklerālās lēcas tika lietotas līdz pat 20. gs. 30. gadiem. To diametrs bija 20-30 mm un biezums 1-2 mm. Ilgāk lietojot, tās radīja redzes diskomfortu un miglošanos, jo skābekļa trūkuma dēļ radzenē veidojās audu tūska. Šādas lēcas varēja lietot tikai dažas stundas.…
