Šis darbs par tēmu „Konstruktīvie un destruktīvie sociālo konfliktu atrisināšanas paņēmieni” ir veltīts sociālā konflikta atrisināšanas paņēmieniem, tam, kādā veidā ir iespējama konstruktīva vai destruktīva konflikta atrisināšana.
Darba teorētiskā daļa ir veltīta tam, lai ļautu izprast konflikta dabu, tā funkcijas, veidošanās iemeslus un mehānismus. Izceļ piecas cilvēku uzvedības pamatstratēģijas konfliktā: izvairīšanās, piekāpšanās, pakļaušana (cīņa), kompromiss un sadarbība. Katra uzvedības stratēģija spēj atšķirīgi ietekmēt konflikta attīstību un atrisināšanos. Pastāv stratēģijas-paņēmieni, kuri spēj pozitīvi ietekmēt konflikta gaitu un sekmēt tā konstruktīvu atrisināšanos – sadarbība un kompromiss, bet atsevišķos gadījumos arī pārējās stratēģijas ir vēlamas atsevišķos gadījumos kā konflikta atrisināšanās sekmētāji. Kopumā ir pieņemts uzskatīt izvairīšanos, piekāpšanos un īpaši pakļaušanu par destruktīviem konflikta atrisināšanas paņēmieniem. Darbā arī sniegti ierosinājumi tam, kā var tikt galā ar destruktīva konflikta grūtībām.
Dotais darbs parāda konflikta izpratnes nozīmi, meklējot piemērotu tā risināšanas paņēmienu; konstruktīvus un destruktīvus konflikta atrisināšanas paņēmienus; konflikta sekas. Tā kā konflikta risināšanas problēma mūsdienās kļūst arvien aktuālāka, šis darbs ieinteresēs visus, kas vēlas izprast, kas ir konflikts un kā to atrisināt.
Mūsdienās konflikta pētīšanā ir nostiprinājusies patstāvīga zinātnes nozare – konfliktoloģija. Konfliktoloģija ir viena no jaunākajām zinātnes nozarēm, kura ir attīstījusies daudzu zinātņu krustpunktā, starp kurām īpaši jāpiemin socioloģija uz psiholoģija. Kā patstāvīgs virziens konfliktoloģija ir no 20.gs. 50to gadu beigām. Zinātnes aizsākumi meklējami R.Darendorfa, A.Kozera, M.Šerifa, L.Tompsona, K.Tomasa, D.Skotta, M.Doiča u.c. zinātnieku pētījumos. Pie konflikta atrisināšanas metožu izstrādes ir darbojušies arī V.Linkolns, R.Rubins, R.Fišers un U.Juri. 80tajos gados ASV un citās pasaules valstīs tiek dibināti konfliktoloģiskie centri. 1986.g. tiek dibināts pirmais Starptautiskais konfliktu risināšanas centrs. Konfliktoloģija ir zināšanu sistēma par konflikta rašanās un attīstības likumsakarībām un mehānismiem, kā arī to vadīšanas princiem un tehnoloģijām. (С.М.Емельянов,2003)
Konflikta vadīšana ir sarežģīts process, kurš iekļauj vairākus darbības veidus. Konflikta atrisināšana ir tikai viens no tiem. Konflikta vadīšana iekļauj konflikta prognozēšanu un tā funkcionālās virzības novērtēšanu, konflikta profilaksu vai stimulēšanu, konflikta regulēšanu un visbeidzot – atrisināšanu. Konflikta vadīšanas saturs atrodas stingrā saistībā ar konflikta dinamiku. Par konflikta atrisināšanu var runāt pie pietiekoša konflikta brieduma, konflikta subjektu vajadzība pēc konflikta atrisināšana, konflikta atrisināšanai nepieciešamo līdzekļu un resursu esamība.
Konfliktoloģijas zinātne ir ļoti jauna, bet paša konflikta problēma cilvēkus ir interesējusi jau no seniem laikiem. Agrākie konflikta priekšstati atškiras no mūsdienu ar to, ka šodien konflikta negatīvā nozīme ir mazinājusies un zinātnieki arvien vairāk uzsver konflikta pozitīvās puses, to, ka padarot konfliktu par konstruktīvu notiek virzība uz priekšu un progress.…
