Likumdošanas procesa tiesiskā regulēšana ir specifiska tiesiska ietekme, ko tiesības veic kā normatīvs un vispārobligāts regulators. Tiesiskās regulēšanas specifika izpaužas kā viens no sociālās regulēšanas veidiem, kam ir mērķtiecīgs, organizēts un rezultatīvs raksturs; tā tiek realizēta ar veselas tiesisko līdzekļu sistēmas palīdzību, kas nodrošina nepieciešamo mērķu sasniegšanu, tas ir, ar tiesiskās regulēšanas mehānismu.
Tiesiskās regulēšanas mehānisms ir visu valsts tiesisko līdzekļu kopums, ar ko tiek regulēts likumdošanas process. Tā ir viena no svarīgākajām juridiskās zinātnes kategorijām, kurai ir objektīvā un subjektīvā puse.
Objektīvajā pusē ietilpst tādi elementi kā tiesību normas, tiesiskās attiecības, tiesību normu piemērošanas akti, tiesību un pienākumu realizācijas akti.
Tiesību normas ir tiesību pamatšūnas, kas kopumā veido tiesību sistēmu. Tiesību normas ir kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārīga rakstura uzvedības noteikumi, kas izsaka valsts gribu, regulē sabiedriskās attiecības, un to izpildi garantē valsts. Tiesību normām ir specifiskas īpašības – tās ir nesaraujami saistītas ar valsti; tās precīzi formulē tiesību subjektu tiesības un pienākumus; tiesībām un pienākumiem, ko nosaka tiesību normas, ir vispārējs un obligāts raksturs; tiesību normu izpildi aizsargā valsts; tiesību normas nepastāv izolēti, bet tās veido vienotu sistēmu; katrai tiesību normai ir divpusējs raksturs, jo tā sabiedriskās attiecības vienai pusei piešķir subjektīvās tiesības, bet otrai – juridiskos pienākumus; tiesību normas var piemērot vairākkārt.…
