Konstitucionālo attiecību spcifika un attiecību subjekti

Valsts kontrole neveic revīziju Saeimā, kā arī Valsts kontroles revīzijām nav pakļautas kapitālsabiedrības, iestādes un privātpersonas, ja tās nav valsts, pašvaldību vai ES un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtu un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto līdzekļu lietotāji.
Gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē veic zvērināts revidents (zvērinātu revidentu komercsabiedrība), kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima. Valsts kontrole savu gada finanšu pārskatu kopā ar zvērināta revidenta (zvērinātu revidentu komercsabiedrības) atzinumu iesniedz Saeimai, kā arī Valsts kasei saimnieciskā gada pārskata sastādīšanai.
Valsts kontrole veic triju veidu revīzijas:
1) Finanšu revīzijas, kuru ietvaros revidenti izvērtē, vai finanšu pārskatos nav būtisku kļūdu vai neatbilstību, vai finanšu pārskats sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un grāmatvedības standartiem, un izsaka atzinumu par finanšu pārskatiem. Valsts kontroles atzinumi finanšu revīzijas jomā var būt bez iebildēm, ar iebildēm, negatīvs vai atteikums sniegt atzinumu.
2. Likumības revīzijas, kuru ietvaros revidenti veic pārbaudes par revidējamo vienību darījumu un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un plānotajiem rezultātiem.
3. Lietderības revīzijas, kuru mērķis ir sniegt informāciju par to, cik lietderīgi tiek izlietoti valsts un pašvaldību līdzekļi un apsaimniekota manta. To ietvaros revidenti veic pārbaudes par revidējamo vienību darbības ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti.
Viņu lēmumi tiek pieņemti koleģiāli, lai sekmīgāk varētu uzraudzīt valsts un pašvaldību naudas tēriņus, to likumos noteikto funkciju īstenošanu un sniegtu ieteikumus to darbības uzlabošanai. Tāpat tā sekmē valsts finanšu pārvaldības attīstību un atbildību par izlietotajiem līdzekļiem. Valsts kontrolei jārisina savdabīgi savdabīgi „saimnieciskās kontroles” funkcijas uzdevumi- jāizvērtē dažādu darbību lietderības un pareizības aspekti.

…