Konstitucionālās reformas Latvijas Republikā (1990. – 1994.g.)

Šajā darbā tiks apskatīti Latvijas valsts atjaunošanas perioda svarīgākie posmi no tiesiskā un valstiskā viedokļa, konstitucionālo reformu gaita un nozīme Latvijas valsts neatkarības atgūšanas īstenošanā laika posmā no 1990. gada līdz 1994. gadam. Tajā skaitā tiks apskatīta arī tiesību sistēmas reforma, bez kuras īstenošanas nebūtu iespējama Latvijas valstiskuma atjaunošana.
Kā zināms, valsts tiesiskā iekārta ir valsts sabiedriski politiskās iekārtas sastāvdaļa. Kopš 1990. gada Latvijas sabiedriski politiskā iekārta, ieskaitot tiesisko iekārtu, ir radikāli mainījusies.
Konstitucionālo reformu īstenošana šajā laika posmā no 1990. g. -1994. g. ir ļāvusi Latvijai atgūt valstisko neatkarību. Šis ceļš no Latvijas PSR līdz neatkarīgai parlamentārai republikai –Latvijas Republikai, raugoties šodienas acīm nav vērtējams viennozīmīgi, reformu īstenošanas gaitā ir bijuši arī savi būtiski trūkumi un kļūdas, turpmāk darbā arī tiks apskatīti daži no tiem. Tomēr nenoliedzami svarīgi ir tas, ka šajā laikā gūtā Latvijas valsts neatkarības atjaunošana ir panākta tiesiskā ceļā.
Kā jau minēts iepriekš būtiska vieta šai darbā tiks atvēlēta arī tiesību reformu procesam šajā laika posmā un konkrēti valststiesībām to plašākā nozīmē, aptverot konstitucionālās tiesības (ieskaitot cilvēktiesības), un likumdošanu, kas regulē konstitucionālo orgānu darbību, cilvēku pilsoniskās un politiskās brīvības, kā arī valsts iekšējo organizāciju.…