Darba autora iniciatīva pievērsties Latvijas konstitucionālās tiesas un konstitucionālās tiesvedības pētīšanai un problēmu risināšanai normatīvajos aktos ir saistīta ar konstitucionālās tiesas un tiesvedības pieaugošo aktualitāti un nozīmību mūsdienu sabiedrībā.
Konstitucionālā tiesa ar saviem spriedumiem nodrošina juridiskās sistēmas hierarhiju no Konstitūcijas līdz pat pašvaldības aktu līmenim.1 Izspriežot konstitucionālos jautājumus un ieviešot konstitucionālos noteikumus, Konstitucionālās tiesas padara Konstitūciju par dzīvu dokumentu.2 Turklāt konstitucionālā tiesvedība ir līdzeklis, kā privātpersonai aizsargāt savas tiesības pret nepamatotu valsts varas iejaukšanos. Tāpēc tiesiskajam regulējumam, kas regulē konstitucionālo tiesvedību, ir jābūt pēc iespējas pilnīgākam.
Darba mērķis ir izpētīt un noskaidrot, kas ir konstitucionālā tiesa un kādēļ tā ir nepieciešama, aplūkot Satversmes tiesas izveidošanas vēsturi un nozīmi mūsdienu sabiedrībā, kā arī normatīvajos aktos analizēt Satversmes tiesas kompetenci, tiesību subjektus, kas tiesīgi vērsties Satversmes tiesā, tiesvedības būtiskākos nosacījumus, kā arī konstatēt normatīvajos aktos problēmas, kas saistītas ar apskatāmajiem jautājumiem, un sniegt identificēto problēmu risinājumus.
Darba ierobežotā apjoma dēļ jautājumi, kas saistīti ar Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu, zvērestu, pilnvaru termiņu, Satversmes tiesas tiesnešu statusu, disciplināratbildību un citi jautājumi, kas ietverti Satversmes tiesas likumā, netiek apskatīti.
Veicamie uzdevumi darba mērķa sasniegšanai ir:
1.izpētīt speciālajā literatūrā galvenos ar konstitucionālo tiesu un tiesvedību Latvijā saistītos jautājumus;
2.analizēt konstitucionālās tiesas un tiesvedības regulējumu normatīvajos aktos;
3.konstatēt nepilnības normatīvajos aktos;
4.izstrādāt un piedāvāt priekšlikumus attiecībā uz normatīvo aktu pilnveidošanu, attiecīgi grozot jau esošo tiesisko regulējumu vai piedāvājot jaunus priekšrakstus.
Darba rakstīšanā tiek izmantotas vairākas pētīšanas metodes. Vēsturiskā metode tiek pielietota, aplūkojot Satversmes tiesas un konstitucionālās tiesvedības regulējumu dažādos laika posmos. Lai noskaidrotu konstitucionālās tiesvedības priekšnoteikumus, tās norises kārtību, kā arī identificētu problēmas tiesiskajā regulējumā, tiek pielietota analītiskā metode. Ar loģiskās metodes palīdzību tiek izdarīti secinājumi, kā arī izteikti priekšlikumi.
Darbā tiek izmantota Latvijas speciālā literatūra. Darbā tiek izmantoti Latvijas normatīvie akti, no kuriem pirmām kārtām minami Latvijas Republikas Satversme un Satversmes tiesas likums, prakses materiāli, kā arī interneta resursi.
Demokrātiskā un tiesiskā valstī ir jānošķir likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara, jo viens no demokrātiskas valsts galvenajiem principiem ir varas dalīšanas princips.1 No Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskas republikas skaidrojuma visām valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā, it sevišķi izdodot tiesību aktus, ievērot likumību, varas dalīšanu.2 Varas dalīšanas princips izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko realizē neatkarīgas un autonomas institūcijas.3 Valsts varas dalīšana, norobežošana paredz funkcionāli neatkarīgas attiecīgās iestādes (institūcijas), kas savstarpēji viena otru ierobežo un līdzsvaro.…
