Lai pastāvētu jebkura valsts institūcija, ir nepieciešams stingri noteikt tās kompetenci, funkcijas, darbības juridiskos pamatus u.c., taču īsti nepieciešama ir šīs institūcijas izvērtēšana teorētiskā aspektā. Arī konstitucionālās justīcijas institūcijas, lai noskaidrotu to optimālāko darbības lauku, tiek pētītas tieši balstoties uz teorētiskiem viedokļiem un idejām. Šī darba nodaļa tiks veltīta konstitucionālās uzraudzības institūciju izvērtēšanai, balstoties uz to, kā šīs institūcijas darbību saprot tiesību teorētiķi, kā šīs institūcijas ir attīstījušās vēsturiski un kā tās darbojas mūsdienu pasaulē. Vienlaikus tiks salīdzināta Igaunijas un Lietuvas likumdošana un prakse teorētiskā aspektā.
# Konstitucionālās justīcijas institūciju definīcija.
Katrā valstī, kurā pastāv konstitucionālās justīcijas institūcija, tai var būt atšķirīgs nosaukums. Francijā tā ir Konstitucionālā padome, Polijā - Konstitucionālais tribunāls, Latvijā - Satversmes tiesa, taču visizplatītākais nosaukums ir konstitucionālā tiesa (piemēram, Austrijā, Lietuvā, Krievijā ). Tāpēc apskatot konstitucionālās justīcijas institūciju trorētisko daļu, tiks lietots tieši šis apzīmējums.
Neatkarīgi no nosaukuma, visām šīm institūcijām var dot vienotu definējumu:
Konstitucionālā justīcijas institūcija ir neatkarīga varas institūcija, kas ir tiesīga izvērtēt likumu un citu normatīvi tiesisko aktu atbilstību konstitūcijai, kā arī izskatīt citas lietas, kuras izriet no konstitucionāli tiesiskajām attiecībām.
Visas lietas, kuras izskata šīs institūcijas, būtu nereāli nosaukt, jo tas atkarīgs no katras atsevišķas valsts likumdošanas. Vienā valstī konstitūcija (vai atsevišķā likumā, kā tas ir Lietuvā) var noteikt ļoti plašu konstitucionālo tiesu darba lauku, citā, savukārt, aprobežoties tikai ar dažām funkcijām. Taču visu šo institūciju vienots mērķis ir nodrošināt konstitucionālo normu augstāko spēku, jeb runājot teorētiķu vārdiem - konstitucionālo likumību.
Var rasties jautājums, ko nozīmē normatīvi tiesisko aktu atbilstība konstitūcijai . Ar to nevajag saprast, ka visiem tiesību aktiem obligāti jābūt izdotiem stingri balstoties uz konstitūcijā ietvertajām normām , jo tā kā konstitūcija nereglamentē visas sabiedriskās attiecības, tad būtu neiespējami kaut ko darīt ārpus konstitūcijā noteiktajam. Šajā gadījumā vajag saprast to, ka šis normatīvi tiesiskais akts nav pretrunā ar konstitūciju (tā saucamā "akta konstitucionalitāte") .
…
