Konstitūcijas jēdziens un tās galvenais saturs.
Definīcijas, kas ir Satversme, ir ļoti dažādas. Katras nacionālās valsts speciālisti definē konstitūciju, ņemot vērā tās konstitūcijas īpatnības. Ir jāmin tādas definīcijas, kas ir vairāk juridiskas nekā politiskas definīcijas. Nevajag arī vispārīgas definīcijas, tipa, “Konstitūcija ir valsts pamatlikums”.
Konstitūcija ir unikāla parādība no tāda viedokļa, ka katrā valstī tā ir dažāda. Nav vienotas, starptautiski atzītas definīcijas. K.Dišlers “Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas”.
Konstitūcija var būt valsts vai tautas pamatlikums, rakstīta vai nerakstīta, kas nosaka valdīšanas raksturu un formu, nosaka valsts iestādes un to savstarpējās attiecības, kā arī cilvēktiesības. Konstitūcija pasaka, kāda ir valsts uzbūve, netieši norādot, kādas valsts institūcijas pastāv, kādas ir to pilnvaras. Konstitūcija parasti arī nosaka kārtību, kādā tā var tikt grozīta.
Vārds konstitūcija mūsdienu izpratni ir ieguvis pirms 200 gadiem.
Konstitūcija kā valsts pamatlikums ir ieguvusi savu izpratni no konstitūciju rašanās pirmsākumiem (ASV).
Runājot par konstitūcijām, parasti saprot formālo, bet ir jāņem vērā, ka tai ir gan formālā, gan materiālā nozīme. Ar materiālo saprot to, kas ir svarīgs pamatlikuma kontekstā (visi konstitūcijas papildu likumi, arī paražas).
Tajā apkopotas pašas svarīgākās un nozīmīgākās dzīves pamatnormas, kuras ietvertas tiesību normās un kodificētas, vai atrodamas atsevišķās tiesību normās, pēc kurām vadās personas, sabiedrība un valsts savstarpējās attiecībās. Parasti sastāv no:
- priambulas, kurā tiek izklāstīta konstitūcijas būtība, tiek norādīta vēsturiskā izcelšanās,dažreiz tiek norādītas ties. un brīvības vai valsts sākotnējais politiskais stāvoklis.…