Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:966941
 
Vērtējums:
Publicēts: 25.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
  Izskatītās tēmas   
1.  Konstitūciju rašanās   
2.  Konstitūciju veidi   
3.  Cilvēktiesību jēdziens   
4.  Cilvēktiesību funkcijas demokrātiskā valstī   
Darba fragmentsAizvērt

Visiem ir zināms, ka mums ir tiesības, bet ne visi zina, kādas tās ir. Jau akmens laikmetā cilvēks veidojis tiesisku saikni starp indivīdu un sabiedrību, par ko liecina arheoloģiskie pētījumi un akmenī iekaltie hieroglifi. Tas norāda uz pirmajiem tiesību un valsts veidojumiem. No tā izriet, ka konstitucionālas pazīmes var būt arī pavisam mazā sabiedrībā un var būt attiecināmas starp vienu cilvēku un vairākiem. Konstitucionālās tiesības regulē cilvēka, pilsoņu un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses, un valsts uzbūves no otras puses, kā arī abas šo pušu savstarpējās attiecības. Konstitucionālie principi nosaka gan indivīdu, pilsoņu, sabiedrības un valsts dzīves pušu tiesiskā un politiskā statusa pamatus, gan pamatformā, kā tās īsteno savu varu dažādās valsts saimnieciskās, kultūras un sabiedriski politiskās dzīves jomās, gan valsts tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sistēmu un kompetenci, gan arī to darbības pamatprincipus. Konstitūcija nofiksē valdīšanas raksturu un formas, nosaka virzienus, kam pakļauta valsts iekšējā dzīve, nosaka sadali starp valsts varas institūcijām. Šī darba mērķis ir pieskarties konstitūcijas vēsturei, LR konstitūcijai un cilvēktiesībām.
Vārds konstitūcija cēlies no latīņu valodas constitutio un nozīmē lēmums, noteikums. Šis termins laikam ritot ieguvis īpašu nozīmi. Sākumā par konstitūcijām tika dēvēti Romas imperatora izdoti likumi. Tomēr tās nebija konstitūcijas šā vārda mūsdienu izpratnē. Vārds konstitūcija ieguva savu pašreizējo nozīmi 18.gadsimtā, un pašlaik ar to apzīmē valsts pamatlikumu(vienu vai vairākus), kuram ir augstākais juridiskais spēks un kurš reglamentē valsts un cilvēka savstarpējās attiecības, kā arī svarīgāko valsts institūciju izveidošanu, to funkcijas un savstarpējās attiecības. Konstitūcijām raksturīga īpaša valoda un augsta juridiska precizitāte, tomēr konstitucionālo tiesību teorijā nav stingru prasību attiecībā uz to, kas jāregulē konstitūcijā, bet kas var tikt regulēts ar citiem likumiem. Līdz ar to konstitūcijas atšķiras gan pēc apjoma, gan pēc tajās regulētajiem jautājumiem. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties