Konstantīna Petsa režīms Igaunijā (1934-1940)

Vēsturnieka Stranga A. darbā „Ebreji un diktatūra Baltijā 1926-1940” salīdzinot trīs Baltijas valstu diktatūras Igaunijas K.Petsa iezīmējot kā vienu no kompilētākajām diktatūrām, iedvesmojoties no itāļu fašisma, vācu nacisma. K.Petsta režīms sniedzās pretī autoratīvjaai demokrātijai. Magnus Ilmjärv darbā „Silent submission. Fomration of foreign policy in Estonia, Latvia and Lithuania” kritiski izvērtē K.Petsa darbību Igaunijā, saistot K.Petsa sakarus ar Padomju Krieviju. Ne tikai padomju vara un nacistiskā Vācija ir vainojama Igaunijas neatkarības zaudēšanā, bet arī Igaunijas politiķu korumpētība un gribas trūkums acīmredzot novedis pie šāda rezultāta. Grāmatā publicētā informācija ir balstīta uz vairākus gadus ilgušajiem pētījumiem Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Lielbritānijas un Krievijas arhīvu krātuvēs.
Amerikāņu ebreju izcelsmes vēsturnieks Džozefs Rotčailds uzsver, ka K.Petsa valdība stingri ierobežoja minoritāšu autonomas tiesības, rezultātā inteliģencei atsveišonoties no K.Petsa režīma uzspiestajiem ierobežojumiem. Autors uzskata, ka pasludinot jauno konstitūciju 1938.gadā pilnībā tika ierobežota pilsoņu brīvība.
Manuprāt, kopumā K.Petsa režīms ir bijis autoritārs, mazāk vērsts uz totalitārisma diktatūru. Jāpiemin, ka K.Petss stipri politiskajā dzīvē iesaistīja savu ģimeni, kas nebija aktuāli Latvijā K.Ulmaņa un Lietuvā A. Smetones režīmā. Likvidējot vaps jeb Veterānu līgu sarāva jebkādas starptautiskās attiecības ar Vāciju, tādejādi arī politikā samazinot opozīcijas pārsvaru. Arī ārpolitikas jautājumus pieņemt šaurā lokā, galvenokārt, starp militārām personām, kurām pietrūka zināšanas un kompetences.
…