Izpildu dokumenti (540.p.):
1) izpildu raksti (pamatā), kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās (piem., kā izpildu raksts var kalpot krimināllietā taisīts nolēmums par mantas konfiskāciju), tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, regulatora lēmumiem par strīda izskatīšanu, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 299.pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas aktiem – izpildei jādod nolēmuma noraksts, kas likumā noteiktā kārtībā apliecināts;
2)institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu un likumu pārkāpumu lietās;
3)uz administratīvā akta pamata izdotie izpildrīkojumi (CPL 539.p.2.d.2.pkt.) – uz naudas maksājumiem vērstu administratīvo aktu piespiedu izpildei. Izpildrīkojumus izdod iestāde, kas izdevusi izpildāmo administratīvo aktu (no sākuma adresāts jābrīdina – brīdinājums satur aicinājumu izpildīt aktu labprātīgi, kuru var apstrīdēt, līdz ar to izpildrīkojumu var izdot pēc tam, kad beidzies brīdinājuma apstrīdēšanas termiņš vai pēc apstrīdēšanas sūdzības noraidīšanas;
4)tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;
5)tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu — naudas sodu uzlikšanu;
6)notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini – tā kā šīs ir brīvas juridiskās profesijas, tas nozīmē, ka tām par savu pakalpojumu jāsaņem atlīdzība. Ja klients nemaksā, bet rēķinu neapstrīd, tad prezumējams, ka tas ir pareizs un bez sprieduma uzreiz nododams izpildei (taču šeit darbojas arī interešu konflikta ierobežojumi – tiesu izpildītājs nevar būt par piedzinēju pats savam rēķinam; tam jāvēršas pie cita tiesu izpildītāja kā klientam, lai tas ierosina izpildes procesu, arī jāmaksā sākotnējie izdevumi);
7)ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004;
8)ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes regulas Nr. 2201/2003 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu;
9)atbildīgās iestādes lēmumi par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi;
10)tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20.panta 2.punktu;
11)tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 18.pantu;
12)tiesas lēmums par atļauju nodrošinātajam kreditoram pārdot ieķīlāto parādnieka mantu tiesiskās aizsardzības procesā (Maksātnespējas likuma 37.panta otrā daļa);
13)ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts nolēmuma izraksts saskaņā ar Padomes regulas Nr. 4/2009 20.panta 1.punkta “b” apakšpunktu;
14)ārvalsts kompetentās iestādes izsniegts publiskā akta izraksts saskaņā ar Padomes regulas Nr. 4/2009 48.pantu;
15)vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī un kas noteikts 2011.gada 18.novembra Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 II pielikumā;
16)Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā izsniegti notariālie izpildu akti – saistības pamatā var būt arī notariāls akts.
*Tātad, lai tiesu izpildītājs varētu uzsākt piespiedu izpildes darbības, viņam nepieciešams iesniegt izpildu dokumentu, kas izsniegts attiecīgā tiesas vai citas institūcijas nolēmuma izpildei. Izpildu dokumenti ir uz tiesas vai citu institūciju nolēmumu pamata piedzinējam izdoti noteiktas formas un satura procesuāli dokumenti attiecīgo nolēmumu izpildei piespiedu kārtībā.
…
