Sākot ar 2005. gadu, Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem, sagatavojot konsolidētos gada pārskatus, jāievēro Starptautiskie grāmatvedības standarti. To paredz Eiropas Parlamenta un Ministru padomes 2002. gada 19. jūnija regula EK nr. 1606/2002 par Starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu.
Regulas prasība attiecas tikai uz tiem Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem, kuriem ir meitas uzņēmumi vai izšķiroša ietekme citos uzņēmumos, bet neattieksies uz tām publiskajām akciju sabiedrībām, kurām nav šādu ieguldījumu un līdz ar to nav jāsastāda konsolidētais gada pārskats. Lai arī ES dalībvalstīm ir dota iespēja pēc to izvēles paplašināt Starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, to attiecinot arī uz pārējiem konsolidēto gada pārskatu sagatavotājiem un/vai individuālajiem gada pārskatiem, Latvijā to pašlaik nav paredzēts darīt. 2003. gada 18. jūnijā tika izdota ES direktīva, kura grozīja agrāk noteiktās grāmatvedības direktīvas, lai novērstu pretrunas ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
Lai nodrošinātu Starptautisko grāmatvedības standartu regulas prasību ieviešanu, Eiropas Komisija 2003. gada 23. septembrī pieņēma vēl vienu regulu. Ar to obligātai lietošanai tiek akceptēta lielākā daļa no pašlaik esošajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un attiecīgās šo standartu interpretācijas [9].
Darba mērķis ir analizēt konsolidētā gada pārskata un konsolidācijas procedūru īpatnības finanšu grāmatvedībā Latvijas likumdošanas kontekstā.
Studiju darbā netika apskatīti konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi bankām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrību formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, un komercsabiedrībām, kuras veic pārapdrošināšanu.
Tika izvirzīta hipotēze – konsolidētais gada pārskats ir vairāku radniecīgu uzņēmumu gada pārskatu apvienojums.
Pētījuma uzdevumi:
1.raksturot, konsolidētā gada pārskata un konsolidācijas procedūru būtību;
2.raksturot, konsolidētā gada pārskata subjektus;
3.analizēt konsolidētā gada pārskata sastādīšanas procedūras.
Tika izmantota teorētiskā pētīšanas metode. Darba izstrādāšanā tika izmantoti vispārējās un speciālās literatūras un elektroniskās informācijas avoti. Darbam ir teorētisks raksturs.
Darbā izmantotie termini ir skaidroti pielikumā.
Pastāv vairāki veidi, kā atsevišķu uzņēmumu gada pārskatā uzrādītie līdzekļi, saistības, finanšu stāvoklis un darbības rezultāti var būtiski ietekmēt attiecības koncernā. Ekonomiskās vienības, kas sastāv no koncerna mātes uzņēmuma un viena vai vairākiem meitas uzņēmumiem, konsolidētais gada pārskats nav atkarīgs no koncernā dominējošajām attiecībām un ir piemērotāks līdzekļu, saistību, finanšu stāvokļa un darbības rezultātu novērtēšanai nekā atsevišķu koncerna uzņēmumu gada pārskati.
Atsevišķu uzņēmumu gada pārskatu konsolidācijai lieto vairākas konsolidācijas metodes. Tās visas ir vērstas uz to, lai tikai darījumi ar trešajām personām būtu iekļauti konsolidētajā gada pārskatā. Darījumi starp uzņēmumiem koncerna ietvaros ir pilnībā jāizslēdz.
Literatūrā tiek aplūkotas dažādas konsolidācijas teorijas, kuru pamatā ir īpašuma teorija un vienības teorija.…
