Latvijas PSR Tautas mākslinieks Konrāds Ubāns dzimis 1893.gada 31.decembrī Rīgā dzelzceļa strādnieka ģimenē. No 1902.gada līdz 1910.gadam viņš mācās Odiņa tirdzniecības skolā, tad pusgadu Odenas mākslas skolā, no 1911.gada – Rīgas pilsētas mākslas skolā.
Mācības pārtrauc pirmais pasaules karš. Tās tiek turpinātas Penzas mākslas skolā. 1916.gadā Konrādu Ubānu iesauc armijā. 1918.gada sākumā viņš atgriežas dzimtenē. 1916.gadā, padomju varas laikā Latvijā, K. Ubāns strādā par direktora vietnieku Pilsētas mākslas muzejā. 1925.gadā rektors V. Purvītis uzaicina viņu par gleznošanas pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijā. Šajā amatā K. Ubāns strādā līdz 1940.gadam; pēc padomju varas atjaunošanas Latvijā 1940.-1941.gadā – Glezniecības katedras docents, kopš 1946.gada līdz mūža pēdējām dienām – glezniecības profesors. 1945.gadā viņam tiek piešķirts LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka, bet 1959.gadā – LPSR Tautas mākslinieka, goda nosaukums. 1958.gadā K. Ubāns saņem LPSR Valsts prēmiju, 1964.gadā viņu apbalvo ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.
Visus pēckara gadus mākslinieks aktīvi darbojas sabiedriskajā dzīvē, piedalās daudzās republikas un Vissavienības, kā arī ārzemju mākslas izstādēs. 1969.gadā notiek K. Ubāna ceturtā personālizstāde, 1980.gadā – pēdējā – visplašākā personālizstāde. Konrāds Ubāns miris 1981.gada 30.augustā, apglabāts Meža kapos Rīgā. …