Secinājumi
1. Ekonomiskā sacensība, konkurence ir tirgus saimniecības neatņemama pazīme, uzņēmēju, firmu, ekonomiskās rīcības un motivācijas elements. Uzņēmējus ar vien nomāc problēma, kā cīnīties ar konkurentiem un kā paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju.
2. Konkurence nosaka gan uzņēmuma stratēģiju, gan sacensību starp uzņēmumiem, gan patērētāju izdevīgumu no konkurences situācijas. Konkurence sabiedrībai dod – mazākas cenas, nozares attīstību, kvalitāti, vairo valsts peļņu. Konkurenci tirgū jāveicina no valsts puses un arī no Eiropas Savienības ar papildus resursiem, ļaujot iekļūt tirgū jebkuram. Valstij un pašvaldībām ir jāveicina brīvās konkurences attīstība un jāveic pasākumi, lai novērstu ražošanas pārmērīgu koncentrāciju un Latvijas tirgus monopolizāciju.
3. Konkurence ir tirgus stratēģija un tāda ekonomiski pastāvīgu firmu sacensība kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārējos preču apgrozības apstākļus ( cenu, piedāvājumu ) un veicina preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu atbilstoši pieprasījumam.
4. Konkurences veidi var būt – monopols, oligopols, monopolistiskā konkurence vai pilnīga konkurence.
5. Efektīvas konkurences politikas realizācija Latvijā kļuvusi sevišķi aktuāla līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo tas ir instruments, kas nodrošina godīgu uzņēmējdarbību un aizsargā no nepamatota cenu pieauguma. Tāpēc pašreizējais augstais inflācijas līmenis rada bažas, ka atsevišķās tautsaimniecības nozarēs varētu nebūt pietiekamas konkurences.
6. Līdz ar nozaru pieeju uzņēmumiem ir jānosaka konkurenti, kas izmanto tirgus pieeju. Konkurenti ir tie, kas apmierina vienu un to pašu patērētāju vajadzību. Piemēram, patērētājs, kas pērk tekstu apstrādes programmu, patiesībā vēlas iegūt „rakstītspēju” – vajadzību, ko var apmierināt ar zīmuļiem, pildspalvām un rakstāmmašīnām. Konkurences tirgus atklāj plašāku esošo un potenciālo konkurentu loku, kas uzņēmumiem ir jānosaka un jāanalizē.
…