Tūrisms ir viena no nozīmīgākajām ekonomikas nozarēm pasaulē. Mūsdienās cilvēkiem ir daudz brīva laika, ko izmantot gan svešu valstu un kultūru iepazīšanai, gan arī savas dzimtās zemes apceļošanai. Aizvien vairāk cilvēku izvēlas strādāt ar tūrismu saistītu darbu, jo veiksmes gadījumā tas sola labus ienākumus, nav vienmuļš un ir daudz interesantāks salīdzinājumā ar darbu citās nozarēs.
Lauku tūrisma, autoraprāt, ir tikai savā sākuma stadijā, tam vēl ir plašas attīstības iespējas. Arvien populārākas kļūst tādas lauku tūrisma formas kā ekotūrisms un zaļais tūrisma, jo cilvēkiem ir svarīgi ceļot un iepazīt dažādas svešas vietas gan savā dzimtajā zemē, gan ārzemēs, tā, lai nenodarītu lielu kaitējumu apkārtējai videi.
Studiju darba mērķis ir izpētīt un raksturot konkurenci lauku tūrisma sektorā Valmieras rajonā.
Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāveic sekojoši uzdevumi:
jāizpēta lauku tūrisma piedāvājums Valmieras rajonā;
jāizpēta lauku tūrisma resursi un perspektīvas Valmieras rajonā;
salīdzinoši jāraksturo lauku tūrisma mītņu produkts Valmieras rajonā;
jāraksturo esošā piedāvājuma konkurence lauku tūrisma piedāvājumam Valmieras rajonā.
Lai realizētu darba mērķi, autors pētīja dažādus literatūras avotus, apmeklēja darbā pieminētos objektus. Lai iegūtu plašāku informāciju, apmeklēja arī Valmieras tūrisma informācijas centru un Vidzemes augstskolas bibliotēku.
Līdz pat 20.gadsimta beigām lauku tūrisms netika uzskatīts par vērā ņemamu ekonomiskās aktivitātes izpausmi laukos. Līdz ar to vadošajos tūrismam veltītajos izdevumos neparādījās nopietni zinātniski pētījumi, kas ļautu spriest par lauku tūrisma pieaugošo lomu un nozīmi lauku attīstības veicināšanā.
Ir vesela rinda terminu, kas raksturo tūrisma aktivitātes lauku apvidos – agrotūrisms, lauku tūrisms, alternatīvais tūrisms – bet nav vispārpieņemtas un starptautiski akceptētas lauku tūrisma definīcija. Latvijas lauku tūrisma attīstības mērķprogrammā ir izmantota definīcija:
Lauku tūrisms – tūrisma veids, kas ietver kā atpūtas, tā izziņas tūrisma elementus un norisinās lauku teritorijās un balstās uz maziem vai vidējiem uzņēmumiem.
Jau 1992.gadā Eiropas kopiena raksturoja jēdzienu „lauku tūrisms” kā visas sktivitātes, kas norisinās lauku apvidos”. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka pasaulē vispār nepastāv vienota definīcija, kas ir lauki. Viens no pētnieku ieteikumiem ir definēt laukus kā teritorijas, kam raksturīgas kopējās problēmas:
Iedzīvotāju migrācija no laukiem uz pilsētām;
Ekonomika ir atkarīga no viena veida ekonomiskās aktivitātes – lauksaimniecības;
Izvēle starp dabiskās vides saglabāšanu un dažādu ekonomisko aktivitāšu attīstīšanu;
Vietējo vajadzību pretnostatījums likumiem un lēmumiem, ko uzspiež pilsētas likumdevēji;
Ekstentīva zemes izmantošana;
Lielas neizmantotas zemes platības.
Kā pašas raksturīgākās lauku tūrisma pazīmes pētnieki min sekojošas:
Norisinās lauku apvidos;
Balstās uz maziem uzņēmumiem;
Saistīts ar tiešu kontaktu ar dabu, vidi, kultūru, tradīcijām;
Laukiem tradicionālās būves un celtnes;
Saistīts ar ģimenisku vidi;
Nes labumu vietējai sabiedrībai.
Tomēr uzmanība jāpievērš arī sekojošiem faktoriem:
Atpūtas veidiem;
Lietošanas intensitātei;
Atrašanās vietai;
Vadīšanas stilam;
Sadarbībai ar vietējiem iedzīvotājiem. [10.]
Pašreizējā laika posmā raksturīgākais lauku tūrisma produkts ir „B&B” (nakšņošana un brokastis) un vasaras mājas (atsevišķas mājiņas tikai viesiem). Palielinoties pieprasījumam pēc atpūtas laukos, saimniecības sāk pārorientēties no tradicionālās lauksaimniecības uz tūristu uzņemšanu.
Arvien vairāk tiek domāts par papildus pakalpojumu sniegšanu: zirgu izjādes, laivu noma, lauku pirtis, sporta inventāra īre, makšķerēšana, ekskursijas apkārtnes iepazīšanai, apskates saimniecības – iepazīšanās ar saimniecību u.t.t. veidojot plašāku un daudzveidīgāku piedāvājumu saimniecībā, tiek attīstīta zivsaimniecība, vēžu audzēšana, ziemas sporta veidi u.c. [3.]…
